Viktorija Rufo atrod mīlestību

Seriāls „Mīlestības vārdā”, kā jau visi meksikāņu seriāli, ir kaislīgs stāsts par emocijām un jūtām, turklāt tajā galveno lomu spēlē viena no iemīļotākajām aktrisēm – Viktorija Rufo. Tas stāsta par divām māsām Makarenu un Šarloti, kurām ir dārgi jāmaksā, par sāpēm un vientulību, par iemīlēšanos vienā un tajā pašā vīrietī. Tas ir arī stāsts par divām meitenēm – Palomu un Rominu, kuru draudzība sākusies bērnībā, bet pusaudžu gados tā tiek nopietni pārbaudīta, kad meitenes iepazīst tādas jūtas kā mīlestību, greizsirdību, naidu un konkurenci. Sieviešu likteņi savijās, kad Palomas vecāki traģiski iet bojā autoavārijā un kad viņai jāpārceļas pie savām tantēm Makarenas un Šarlotes. Makarena ir mīloša un gādīga un drīz vien cieši sadraudzējas ar meiteni, turpretī Šarlote ir valdonīga un auksta un, šķiet, priecājas par Palomas dzīves neveiksmēm. Abas tantes sargā ģimenes noslēpumu, kura nākšana gaismā būtu svarīgs notikums Palomas dzīvē...

Visu varoņu attiecības caurvij spilgta emociju gamma. Vienai no seriāla galvenajām varonēm Palomai liekas, ka viņa ir atradusi savu īsto mīlestību, un gatavojas kāzām ar izredzēto, taču tante Šarlote pēkšņi cietsirdīgi pieliek punktu šai mīlestībai. Meitene jūtas sagrauta, un viņai ir sajūta, ka sirds nekad vairs nespēs mīlēt, jo mīlestība nav radīta viņai... Viss mainās, kad viņas dzīvē ienāk jauns vīrietis Emiliano un sagriež kājām gaisā visu dzīvi.  Taču nav tik vienkārši kā izklausās – Emiliano ir viņas labākās draudzenes Rominas mīļotais vīrietis. Taču, tā kā starp Emiliano un Palomu uzplaiksnī spēcīgas abpusējas jūtas, viņš ir gatavs cīnīties, lai būtu kopā ar mīļoto. Vai tas būs iespējams?

Viktorija Rufo, kuru labi atceramies no tādiem seriāliem kā „Vienkārši Marija”, „Pamāte” un „Viktorija”, seriālā atveido vienu no māsām – Šarloti Espinozu de los Monterosu. Māsa viņu vaino tēva nāvē, bet drīz vien viņa atklāj, ka ir stāvoklī. Cietsirdīgā māsa liek viņas meitu Palomu atdot viņu brālim, lai pasargātu ģimenes godu. Tikai mīlestība pret meitu ļauj izturēt saspīlētās un smagās attiecības ar māsu.

Panākumi karjerā, neveiksme privātajā dzīvē

Aktrises īstais vārds ir Viktorija Eugēnija Gvadalupe Martinesa del Rio Moreno-Rufo. Viņa dzimusi 1962. gadā un 31. maijā svinēs savu 48. dzimšanas dienu. Viktorija aktrises gaitas uzsāka 1980. gadā, piedaloties vairākos TV projektos, bet pasaules slavu viņai sagādāja piedalīšanās seriālos „Vienkārši Marija” un „Viktorija”, kuru režisors ir Ernesto Alonso. Viktorija Rufo, filmējoties seriālā „Viktorija“, ik mēnesi saņēma 100 000 dolāru. Filmēšanās ilga astoņus mēnešus. 1990. gadā viņa sadraudzējās aktieri Euhenio Derbesu, un drīz vien piedzima dēls Hose Eduardo, bet diemžēl pēc diviem gadiem abu attiecības izjuka. Viktorija stāsta, ka ar Euhenio iepazinusies seriāla „Vienkārši Marija” filmēšanas laikā, kur spēlējusi arī viņa māte Silvija. „Euhenio bija ļoti simpātisks, bet kautrīgs, un tajā ziņā mēs esam līdzīgi,” viņa stāsta. Abi sākuši draudzēties, Viktorija palikusi stāvoklī, tomēr tas neesot bijis pietiekams iemesls, lai lūgtu savas mīļotās sievietes roku. Viņa apgalvo, ka bieži domājusi par precībām, taču beigās samierinājusies ar savu likteni. Pēc kāda laika viņa nolēmusi šķirties: „Es vairs nebiju spējīga izturēt Euhenio greizsirdību, jo viņu tracināja mani panākumi telenovelēs un popularitāte. Viņš jutās kā otrā vijole.” Interesanti, ka Viktorija ir DIF (organizācijas, kas aizstāv sievietes, kuras cieš no vardarbības) prezidente.

Rufo jau bērnībā zinājusi, ka grib būt slavena un populāra aktrise. Viņai ir divas māsas Marsela un Gabriela, abas bijušas ļoti paklausīgas, savukārt Viktorija – dumpiniece un pilnīgs pretstats māsām. Kad Viktorijai bija 11 gadi, vecāki izšķīrās, un meitene to ļoti pārdzīvojusi, naktīs daudz raudājusi un pavadījusi nomodā. Tas ietekmējis arī atzīmes skolā, taču, kad viņa izsaukta uz direktora kabinetu, spītīgi teikusi: „Man ir vienalga – es būšu pasaulslavena aktrise!”

Tas bijis arī pa prātam mammai. „Man šķiet, ka viņa pati gribēja kļūt par aktrisi. Viņa apmeklēja dramatiskos kursus, mācījās spēlēt klavieres un ģitāru, bet ar to viss arī beidzās,” stāsta Rufo un spriež, ka acīmredzot tagad māte ir apmierināta, ka realizējusi savus sapņus ar savu meitu palīdzību. Marsela ir producente televīzijā, bet Gabriela – arī aktrise un televīzijas programmu vadītāja. Kad māte pārliecinājusies, ka Viktorija kļuvusi par labu aktrisi, viņa palīdzējusi arī pārējām meitām.

Aktrise tomēr savu lielo mīlestību satika gandrīz pirms desmit gadiem.  2001. gadā viņa apprecējās ar Meksikas politiķi Omaru Fajadu, un šajā laulībā Viktorija ir tikusi pie dvīnīšiem – dēla Anuāra un meitas Viktorijas. Abi iepazinušies kādā ballītē. Reiz viņu uz vakariņām ielūgusi draudzene. Sanākuši bija dažādi draugi un paziņas, tostarp arī Omars. Kopš tās dienas viņš sācis Viktoriju meklēt. Omars viņu aplidojis divus mēnešus, līdz abi uzsākuši nopietnas attiecības, bet pēc astoņiem mēnešiem viņš Viktoriju bildinājis. „Viņš lūdza mani kļūt par viņa sievu. Satriecoši, neviens pret mani nebija tā izturējies!” stāsta Viktorija un pati secina, ka šis mīlasstāsts ir gluži kā no telenoveles.

Populārā aktrise trīs gadus esot centusies palikt stāvoklī. Viņa bijusi pārliecināta, ka, ja piedzimtu viens bērns, vīrs drīz vien būtu vēlējies arī otru. Bet tā nu sanāca, ka Dievs viņiem deva divus bērnus uzreiz un ļāva viņiem apliecināt sevi kā izcilus vecākus.

Viktorija Rufo pašlaik esot ļoti laimīga sieviete. „Agrāk es domāju, ka cilvēks ir radīts ciešanām, bet esmu tik apmierināta, tik laimīga, ka man ir bail, ka tikai kādu brīdi nenotiek kaut kas ļauns, un tāpēc es pēc iespējas baudu visu, ko dzīve man ir devusi,” saka Rufo. Vienīgās galvassāpes Viktorijai esot radījušas vecākā dēla pusaudža gadi, un viņa klusībā lūgusi Dievu, lai tas dod izturību un spēku pārciest šo grūto laiku katra cilvēka dzīvē.

Darbu, mājas, sievas pienākumus un bērnu audzināšanu aktrise protot lieliski apvienot. Viktorija apgalvo, ka prot organizēt savu dzīvi tik labi kā neviens cits. Kaut gan ir palīgi, viņa vienmēr atrod laiku pati pagatavot kādu garšīgu ēdienu saviem mājiniekiem. Vecākais dēls Hose jau ir pieaudzis, tomēr arī viņam vēl nepieciešami mātes padomi. Turklāt, lai gan vīrs, pildot dienesta pienākumus, dzīvo Pačukā, bet pārējā ģimene – Mehiko, dažas dienas nedēļā viņi vienmēr pavada kopā ar bērniem. „Mūsu laulības dzīve ir brīnišķīga,” saka Viktorija.