Zatlers neatbalstīs Karginam un Krasovickim labvēlīgo likumu
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsver, ka pašlaik Saeimā atbalstītā Kredītiestāžu likuma grozījumu redakcija viņam nav pieņemama, jo tie var novest pie tā, ka valsts paliks ar samazinātu rīcībspēju.
Neraugoties uz to, ka Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīti "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputātu sagatavotie grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas noteiktu, ka kredītiestādei, pārejot citas personas īpašumā, ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauja, Valsts prezidents Valdis Zatlers sola tos neatbalstīt.
Intervijā TV3 raidījumam "Nekā personīga" Zatlers uzsvēra, ka pašlaik Saeimā atbalstītā Kredītiestāžu likuma grozījumu redakcija viņam nav pieņemama, jo tie var novest pie tā, ka Latvijas valsts paliks ar samazinātu rīcībspēju tieši "Parex bankas" problēmas jautājumā.
"Man nav pieņemami un es uzskatu, ka nav arī godīgi un taisnīgi caur likumdošanu turpināt aizstāvēt bijušo bankas īpašnieku finansiālās intereses un par to maksāt ar Latvijas valsts naudu, ar mūsu iedzīvotāju samaksāto nodokļu naudu. Katrā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem man tiek uzdots jautājums, kad tiks izlemts jautājums par "Parex banku", kā arī par to, kāpēc valsts joprojām maksā un finansiāli atbalsta bijušos īpašniekus," intervijā raidījumam sacīja Zatlers.
Viņš atgādināja, ka Valsts prezidentam likumu izsludināšanas vai neizsludināšanas gadījumos ir lielāka ietekme, un ja patreizējā redakcijā šie likuma grozījumi Saeimā tiks pieņemti, tad viņš tos noteikti nosūtīšot otrreizējai caurlūkošanai.
Jau ziņots, ka par likumprojektu nobalsoja 45 deputāti - opozīcijas parlamentārieši un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (ZZS), pret bija 40 valdošās koalīcijas politiķi, bet viens deputāts atturējās.
Pirms grozījumu izskatīšanas 1.lasījumā par tiem izvērtās asas debates. Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) aicināja ar grozījumiem nepalīdzēt bijušajam "Parex bankas" akcionāram Valērijam Karginam un vērsās ar jautājumu pie SC, par ko Kargina dēls Rems ziedojis SC 9000 latu. Viņš arī norādīja, ka likumprojekts būtu jānosauc par Kargina-Krasovicka likumprojektu.
Deputāts Jānis Urbanovičs (SC), atbildot Šadurskim par 9000 latu ziedojumu, sacīja, ka partijas mājaslapā ir izlasāma vēstule, kura ir aizsūtīta ļoti daudziem cilvēkiem, kuri iepriekšējos gados ir palīdzējuši partijai un uz kuru atbalstu tā tagad cer.
Tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis sēdē norādīja, ka likums būs būtiski jāuzlabo. "Šim procesam ir jābūt pilnīgi skaidram un saprotamam, tas nevar būt nekādu atsevišķu personu interesēs, tam ir jābūt sabiedrības interesēs," sacīja Krauklis.
Deputāta Gunta Bērziņa (JL) skatījumā likumprojekts vai nu ievērojami traucēs "Parex bankas" restrukturizācijai, vai padarīs to neiespējamu. "Rezultātā ar to būs grūtības Latvijas nodokļu maksātājiem atgūt tos līdzekļus, kas "Parex bankā" ir ieguldīti," sacīja deputāts. Bērziņš arī atgādināja, ka minētais jautājums ir pārrunāts Nacionālajā drošības komisijā un arī Nacionālajā drošības padomē un ir daži drošības elementi, kurus sēdē nav iespējams publiski minēt.
Pirms balsojuma sēdes vadītāja Solvita Āboltiņa (JL) aizrādīja deputātam Dzintaram Jaundžeikaram (LLP/LC) nebalsot klāt neesošā Andra Bērziņa (LPP/LC) vietā.
Saeimas vairākums noraidīja koalīcijas priekšlikumu iesniegt priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai līdz 20.jūnijam un skatīt projektu septembrī.
Priekšlikumus likuma grozījumu papildināšanai deputāti var iesniegt līdz 28.maijam.
Valdošās koalīcijas deputāti ir izteikušies, ka minētie grozījumi varētu būt sagatavoti ar mērķi, lai bijušie "Parex bankas" akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis varētu vērsties ar prasību tiesā.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis ir uzsvēris, ka grozījumu pieņemšana var novest pie "Parex bankas" slēgšanas. "Iesniegtais priekšlikums piedāvā sašaurināt valsts iespējas reaģēt uz finanšu krīzi," sacīja Bičevskis un norādīja, ka grozījumu pieņemšana nākotnē nozīmētu "Parex bankas" "vēršanu ciet".
SC šādu kritiku ir noliedzis, uzsverot, ka "Parex bankā" ir ieguldīti valsts līdzekļi, tādēļ tur vajadzētu lielāku kontroli, kuru iecerēts nodrošināt ar piedāvātajiem grozījumiem.
SC iesniedza Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai samazinātu risku par turpmākām mahinācijām ap "Parex banku", teica SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
"Tagad "Parex banku" vēlas sadalīt divās daļās - "labajā" un "sliktajā". Visiem skaidrs, ka "labā" daļa tiks pārdota, bet "sliktā" vai nu paliks kā akmens kaklā nodokļu maksātājiem, no kuru kabatas valsts jau ir izvilkusi simtiem miljonu latu "Parex bankas" glābšanai, vai arī tā tiks novesta līdz maksātnespējai," norādīja Urbanovičs.
LETA/Foto:LETA
