Spekulācijas ar elektrību. Visi gali ārzonās?

Starpniekfirma? Kādiem nolūkiem?

„Latvenergo” elektroenerģiju ražo ne tikai pats, bet iepērk arī no Krievijas, pat līdz 30% gadā. Uzņēmums šo procedūru atvēl starpniekiem, ļaujot privātfirmai pelnīt miljonus, bet gala rezultātā neizbēgami maksā patērētāji.

SIA „BaltEnergoTrade” kļuvusi par starpnieku elektrības ceļā no Krievijas uz Latviju, turklāt ne vienīgo, jo ķēdītē pirms tās vietu atradusi arī firma „Inter Rau Es”.

Bizness ir izdevīgs — 2008. gada beigās „BaltEnergoTrade” bruto peļņa (pirms nodokļiem) sasniedza vairāk nekā 2,8 miljonus latu.

„Mums ir šāda informācija,” kasjauns.lv apstiprināja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Firma darbojas jau ilgstoši, un ministrija ir vērsusies „Latvenergo”, prasot sniegt skaidrojumu, kāpēc elektroenerģijas pirkšanai izmanto starpnieku. „Mums arī nav zināms, kas ir labuma guvēji, jo īpašnieki reģistrēti ārzonās. Esam izpētes procesā,” teic Kampars, atzīstot, ka situācija nav uzskatāma par normālu — „Latvenergo” šādus iepirkumus varētu veikt pats.

Informācija par 2003. gadā nodibināto „BaltEnergoTrade” ir skopa. Oficiālā seja ir valdes priekšsēdētājs Edgars Kvālis, kurš reizumis presē izsakās par elektroenerģijas importa jautājumiem. Īpašnieki ir divas ārzemēs reģistrētas firmas — „Scaent Holdings Cooperatie  U.A.” Nīderlandē un „Nordbalt Energy Limited” Īrijā, katrai pieder precīzi puse jeb 50 procentu.

Kas ir ārzemju īpašnieki?

„Scaent” grupa, spriežot, pēc mājas lapas internetā, ir gana liels koncerns, kas aptver 12 valstis divos kontinentos un nodarbojas ar enerģijas tirdzniecību. Pirmais koncerna uzņēmums „Scaent AB” nodibināts 2003. gadā Zviedrijā. Arī „BaltEnergoTrade” ir viena no koncerna firmām, izveidota kā nākamā 2004. gadā. „Scaent Group” vadītājs kopš pagājušā gada ir Jonass Garbaravičis no Lietuvas.

Par „Nordbalt Energy Limited” internetā atrodama vien adrese Dublinā, taču kasjauns.lv par nieka septiņiem eiro nopirka oficiāli pieejamu informāciju no Īrijas Uzņēmumu reģistra. Firmai ir trīs direktori — Orla Čērča, administratore no Dublinas, kura ieņem amatus vēl 53 firmās Īrijā, jau pieminētais Edgars Kvālis un Jūrmalas advokāte Gunta Putņa. Vienīgais īpašnieks — Kvālis.

„BaltEnergoTrade” pamatdarbības veids ir elektroenerģijas tirdzniecība. 2004. gadā uzņēmums saņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotu licenci, kas ļauj nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību Latvijā. Uzņēmuma vīzija, kā teikts tā mājas lapā, ir būt vienam no vadošajiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā.

Kvāļa ceļi ir krustojušies ar bijušo „Latvenergo” valdes locekli Kārli Purni — abi ieņēmuši amatus SIA „Energoremonts Rīga” valdē. Purnis gan  janvārī šo darbu atstāja. 2006. gadā pēc ilgas tiesāšanās viņš un vēl trīs apsūdzētie saņēma sodus skandalozajā „Latvenergo” trīs miljonu lietā. Purnim par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu piesprieda maksāt naudassodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā.

Krimināllietas pamatā ir deviņdesmitajos gados „Latvenergo” galvots desmit miljonu latu kredīts, kuru no bankas „Baltija” saņēma akciju sabiedrība „Finansu norēķinu centrs”. Šī firma kredītu atdot nespēja, „Latvenergo” kļuva par bankas parādnieku, kas savukārt 1997. gadā cedēja parādu ārzonas kompānijai IFCE no Lihtenšteinas.

„Latvenergo” ar kreditoru noslēdza izlīgumu un samaksāja astoņus miljonus latu, taču banka „Baltija” no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas „pazuda” IFCE kontos. Lai arī neviens tā arī nav atmaskots, ir aizdomas, ka aiz Lihtenšteinas firmas slēpjas Latvijas politisko aprindu pārstāvji.

Ko atbild „Latvenergo”?

„Latvenergo” atbildes kasjauns.lv par šo situāciju ir visai atturīgas. „Elektroenerģiju Latvijas patēriņa vajadzībām mēs iegādājamies no tiem piegādātājiem, no kuriem fiziski tas ir iespējams (fiziski — elektropārvades savienojumi) un kas attiecīgajā periodā piedāvā izdevīgākos nosacījumus. Mūsu vēsturiskie partneri ir Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, arī Skandināvijas kompānijas (pa kabeli „Estlink”),” vēsta „Latvenergo” runasvīrs Andris Siksnis.

Pēc viņa vārdiem, katra kompānija, kas gatava piegādāt elektroenerģiju, norāda savas meitas kompānijas pilnvaras, ar kuru tad arī slēdz līgumus. Siksnis: „Latvijā meitas kompānijas ir vairākām ārvalstu kompānijām, un ar tām darījumus veic „Latvenergo”.” Bažām par starpniecības procentiem neesot nekāda pamata, jo „enerģija tiek iegādāta pēc ekonomiskā izdevīguma principa”.

Lai nu kā, tikai SIA „BaltEnergoTrade” tik un tā spējusi 2008. gadu slēgt ar vairāk nekā 2,8 miljonu latu peļņu pirms nodokļiem. Vidēji ik gadu „Latvenergo” iepērk ārvalstīs ap 30% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas, apjoms var mainīties atkarībā no pašu iespējām iegūt enerģiju savās spēkstacijās, ko ietekmē ūdens daudzums Daugavā. Šobrīd būtisks ir rekonstruētā TEC-2 pirmā bloka devums. „Piemēram, 2010. gada pirmajā mēnesī neesam iepirkuši neko, gluži otrādi — esam iespaidīgs eksportētājs!” uzsver Siksnis.

Cik izmaksājusi „Latvenergo” no Krievijas iepirktā elektroenerģija, valstij piederošais uzņēmums neatbild. „Par komerciāla rakstura jautājumiem brīvā tirgus apstākļos runāt atturamies,” — tā Siksnis. Tāpat nepaliek skaidrs, kāpēc „Latvenergo” neiepērk elektroenerģiju pats, bez starpniekiem. Lai kā arī nebūtu, gala rezultātā vienmēr maksā patērētājs, bet „Latvenergo” neatklāj, cik tad kurš šajā pasākumā „uzvārās”.

Jāatzīst, ka šonedēļ legalizētās informācijas kontekstā iepriekš aprakstītie fakti izskatās vēl jo interesantāk. Jau ziņots, ka lietā par „Latvenergo” vadītāja Kārļa Miķelsona un viņa vietnieka Aigara Meļko iespējamu ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu figurē vairākas epizodes. Pašlaik ir aizdomas par 1,13 miljoni eiro (791 000 latu) atmazgāšanu, taču tā ir tikai sākotnējā summa.

Kasjauns.lv sazinājās ar KNAB. Uz jautājumu, vai KNAB redzeslokā ir arī epizode ar elektroenerģijas iepirkšanu no Krievijas, saņēmām atbildi, ka informācija par „Latvenergo” lietas atsevišķiem posmiem pagaidām netiek izpausta.