Kur un kāpēc sper zibens?

Karstāk nekā uz Saules

Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu, starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Negaiss ir atmosfēras elektrības ģenerators! Tipisks zibens spēriens ilgst apmēram ceturtdaļu no sekundes un sastāv no 3-4 lādiņiem. Vidējais zibens garums ir 2,5 kilometri, bet ir novēroti arī tādi, kas stiepjas līdz atmosfērai 20 kilometru garumā. Zibens temperatūra var sasniegt 27 771 grādus pēc celsija skalas. Tas ir gandrīz piecas reizes lielāks karstums nekā uz Saules virsmas.

Lidmašīnai zibens trāpa vidēji vienu reizi no 5-10 tūkstoši lidojuma stundām. Katru gadu zibens ASV nogalina apmēram 200 cilvēku, bet Krievijā vairāk nekā 500.Zibens trieciena traumas ir apdegumi, kaulu lūzumi, nervu sistēmas bojājumi, sirds darbības apstāšanās. Par laimi letāli iznākumi cilvēka saskarē ar zibeni ir reti, izdzīvo aptuveni 80% no cietušajiem, tomēr ilgstoši nākas ārstēties un izjust zibens ietekmi uz organismu. Parasti pēc zibens trieciena novērotas hroniskas sāpes, bezmiegs, trauksmes sajūta, atmiņas zudumi, ātrs nogurums un galvas sāpes.

Zibens novadītājs uz cepures

Latvijā visbiežāk zibens sper un pērkons ducina Guzeļu, Zosēnu, Daugavpils, Gulbenes, Gaiziņa, Rīgas, Liepājas un Ventspils tuvumā.

Mitoloģija par zibens un pērkona tēmu ir krāšņa. Latviešu folklorā atrodami vairāki ticējumi par suņiem un kaķiem, kuru spalva it kā pievelk zibeni. Tomēr zinātnisku pierādījumu šādam apgalvojumam nav. Vienīgais racionālais skaidrojums varētu būt tas, ka zibens tiecas uz objektiem, kas strauji kustas un, ņemot vērā, ka suņuks negaisa laikā var sabīties un skriet pa māju kā negudrs, tas kļūst par potenciālu zibens mērķi. Tomēr, satraukumam nav pamata – laidiet vien droši mīluli mājoklī, jo  aprēķināts, ka iespējamība tikt nosistam ar zibens spērienu ir 1 no 2 000 000. Tāda pat iespējamība ir nosisties, izkrītot no gultas. Krievijā saka, zibens laikā nedrīkst stāvēt blakus govīm, jo tieši šie miermīlīgie zālēdāji esot īsti zibens magnēti un daudzie ganu nāves gadījumi tam esot pierādījums.

Senie grieķi uzskatīja, ka pērles rodas pēc tam, kad zibens trāpa jūrā. Zināms patiesības grauds tajā ir, jo, piemēram, iesperot smilšainā augsnē, zibens veicina stikla veidošanos. Pameklējiet, pēc negaisa smiltīs iespējams atrast stikla gabaliņus. Savukārt 18. gs. vidū Eiropā sievietes dažkārt uz savām cepurēm nēsāja zibens novadītājus, kuru stieple vilkās pa zemi pakaļ daiļajām dāmām. Bet Andu indiāņiem zibens spēriens ir kā svētība, bez tā augstāko šamanisma pakāpi nesasniegt. Kāds stāsts: amerikāņu majors Summerfords nomira pēc ārstēšanās no trešā zibens spēriena. Ceturto reizi zibens iespēra viņa kapakmenī un pilnībā to sapostīja. Gadās arī tā.

Tuvojoties zibens briesmām, āda sāk viegli tirpt, it kā tai pieskartos zirnekļa tīmeklis, sāk kutēt galva, mati ceļa stāvus, metāliski priekšmeti sāk zumēt, parādās dzirksteles un zils oreols, tā sauktā Svētā Elmosa liesmas ap lielākiem priekšmetiem vai cilvēkiem. Šīs pazīmes liecina par to, ka kuru katru brīdi gaidāms zibens spēriens. Un tas nozīmē tikai vienu – no šis vietas jātiek ātrāk projām. Zibens var iespert pat vairāk nekā 10 km attālumā no pērkona negaisa epicentra.

Ja negaisa laikā gadās būt atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens skars cilvēku, nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību. Zibens parasti sper augstākajos objektos – torņos, baznīcās, kokos, stabos. Vēlams tiem netuvoties tuvāk par 30-50 metriem. Arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka. Negaisa laikā  nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā, slēpties zem koka. Labāk apsēdieties un paslēpieties kādā nojumē, taču nekādā gadījumā negulieties uz zemes.

Ja zibens iesper blakus, lādiņš, kas izplatās pa zemi, var iziet arī caur ķermeni. Nekādā gadījumā neatveriet lietussargu,  metāliskās stieples var kļūt par antenu. Kustēties vajag lēni un uzmanīgi. Tuvojoties negaisam, turieties tālāk no elektropadeves līnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes un vēl retāk berzi, kļavas, liepas. Ja negaiss jūs ir pārsteidzis upes vai jūras krastā, tad pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc, ja zibens iespēris pāris kilometrus augstāk pa straumi, tas nekavējoties sasniegs peldētāju. Nevajag palikt teltī vai zem saules sarga, labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā, mašīnā. Nav ieteicams braukt ar velosipēdu vai motociklu. Atrodoties vasarnīcā, vajadzētu atslēgt elektroierīces un vadus uzņemt no rozetēm.