Par varbūtējo Anrija Lemberga bankas kontu izrakstu publiskošanu rosinās lietu

Datu valsts inspekcija (DVI) secinājusi, ka varbūtējo Anrija Lemberga bankas kontu izdruku publiskošanā internetā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, aģentūru LETA informēja DVI pārraugošās Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne.

Kā informēja Pakalne, DVI izvērtējusi pieejamo informāciju par Lemberga bankas kontu publicēšanu un konstatējusi šajā lietā noziedzīga nodarījuma pazīmes, līdz ar to tiek gatavota informācija Ģenerālprokuratūrai, kas lems par lietas ierosināšanu.

Interneta lapā rokasgramata.com publicēti it kā Anrija Lemberga konta pārskati. No tiem var uzzināt, ka, piemēram, 2005. gada novembrī Aivars Lembergs pārskaitījis Anrijam 300 000 latu. Šī naudas operācija nosaukta kā „Konta pap. dēlam”. Kopumā sešu gadu laikā apgrozījums kontā bijuši 130 177 277 lati.

Tāpat minētajā interneta lapā var iepazīties ar summām, ko Anrijs it kā nomaksājis „Lattelecom”, „Latvijas gāzei”, „Statoil” un citur. Kādā 2001. gada augusta dienā viņš bārā „Piektdiena ir klāt” esot samaksājis 6,50 latu, bet septembrī restorānā „Vincents” — 70 lati, savukārt „Jaunajā Žagara restorānā” — 157 latus. Kopumā šis pārskats aizņem laiku no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 23. martam. Publicētie dokumenti noteikti ir ļoti nepatīkams pārsteigums ne tikai Lembergam, bet arī „Swedbankai” — klienta konta pārskatiem nevajadzēja nokļūt svešās rokās.

Interneta vietnē publiskotie papīri, ja vien nav falsificēti, vēsta, ka šī „dokumentālā stāsta” galvenais varonis no kāda Aivara Lemberga vairāku gadu gaitā kontu papildināšanai un dāvinājumos, iespējams, saņēmis vairāk nekā 8 miljonus latu - sākot ar pārskaitījumiem 200 000 latu apmērā un beidzot ar 3 miljonu latu dāvinājumu.

Tajā pat laikā kādam Aivaram Lembergam aizdoti 3,5 miljoni latu, bet kādam Ansim Sormulim „saskaņā ar aizdevuma līgumu” pārskaitīti 1,3 miljoni latu. Pāris tūkstoši latu saskaņā ar internetā publiskoto informāciju varētu būt pārskaitīti arī kādai Madarai Repšei ar norādi „kredīts līdz 31.12.2005”.

Internetā publiskotajos papīros parādās arī īpatnēji naudas pārskaitīšanas iemesli, piemēram, starp stāsta „galveno varoni” un kādu Jāni Lāci veikts 1166 latu pārskaitījums ar norādi „Par orālajiem pakalpojumiem”, bet ar kādu Reno Grinbergu veikti pāris pārskaitījumi ar norādi „Par seksa pakalp.”.

Turklāt gaidāms turpinājums. Interneta lapā vēstīts: „Pirms dažiem mēnešiem mūsu rīcībā nonāca vairāki desmiti tūkstošu dokumentu lappušu — pašmāju un ārzonu kompāniju dokumenti, banku kontu izraksti, amatpersonu, uzņēmēju, vietējo un ārvalstu advokātu liecības, utt. Atsevišķi fragmenti no šiem dokumentiem aizvadītajos gados jau parādījušies presē, taču tas ir tīrais nieks, salīdzinot ar kopējo masu.

Ātri vien kļuva skaidrs, ka, no milzīgā apjoma izvēloties izteiksmīgākos un labāk saprotamos dokumentus, ar laiku sanāks grāmata, kas, ļoti iespējams varētu saukties „Rokasgrāmata — kā nozagt miljardu”.

Taču skaidrs, ka grāmatā, kaut tās apjoms varētu būt uz septiņiem simtiem lappušu, tiks publicēta tikai neliela daļa dokumentu — tie, kas viskrāšņāk parāda, kādā veidā aizvadītajos divdesmit gados mūsu valstij, tātad arī mums pašiem, mūsu radiem, draugiem un paziņām, kopā ir nozagts vismaz miljards latu, pēc tam ar cēlu žestu atmetot atpakaļ drupačas no nozagtā, ļaujot pakalpiņiem sevi paslavēt — o, viņš gan zog, toties arī dalās ar citiem.

(..) ...tuvākajās nedēļās mēs publiskosim simtus dokumentu, kas parādīs, kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem un kas būtu noderējis lielākiem pabalstiem un pensijām, jauniem ceļiem, pieejamākai veselības aprūpei un izglītībai. Nozagts — un, protams, arī iztērēts pašu zagļu, viņu ģimenes locekļu un pakalpiņu neremdināmajām personiskajām vajadzībām.”

„Swedbank”, kuras SWIFT kods redzams interneta vietnē www.rokasgramata.com publiskotajās bankas kontu izdrukās, kategoriski noliedz spekulācijas par datu noplūdi no bankas. Bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska biznesa portālam „Nozare.lv” uzsvēra, ka klientu datu drošības aizsardzība ir bankas prioritāte, kas tiekot nodrošināta pēc visaugstākajiem iekšējiem standartiem un likumdošanas prasībām. Viņa atgādināja, ka kredītiestādes informāciju par savu klientu kontiem trešajām personām sniedz tikai un vienīgi Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos.

Anrijs Lembergs nav pārsteigts un pašlaik jau konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos, raksta „Diena.lv”.

„Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” teicis Anrijs Lembergs, neslēpjot arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. „Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” savas versijas par kontu izdrukas avotu pauda Anrijs Lembergs.

Viņš gan neprecizēja, kurš no četriem krimināllietā par cietušajiem atzītajiem uzņēmējiem - Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš - būtu ieinteresēts publiskot Anrija Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj - tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Tagad ir īstais laiks dubļu mešanai. Patiesībā nekad neesmu sapratis, kādēļ krimināllietai pievienotas bankas izdrukas, tām nav nekādas nozīmes. Vienmēr esmu nojautis, ka šī informācija nāks atklātībā, tas bija tikai laika jautājums,” portālam „Diena.lv” neslēpa Anrijs Lembergs, kurš pauda bažas arī par to, ka drīz varētu tikt publiskotas arī māsas - Līgas Lembergas - bankas konta izdrukas, jo arī tās ir krimināllietā.

Tāpat Anrijs Lembergs teicies vērst tiesas uzmanību tam, ka krimināllietā cietušo un paša kriminālprocesa mērķi ir atšķirīgi. Ja tiesvedības laikā ir jānoskaidro patiesība, tad cietušo mērķi esot ekonomiski politiskās ambīcijas. Krimināllietas materiālu noplūde likusi Anrijam Lembergam secināt divas lietas: „Latvijas bankās naudu turēt nevar un paļauties, ka tiesībsargājošās iestādes nosargās personas datus, arī nevar. Vajadzētu uzlikt par pienākumu cietušajiem neizpaust krimināllietas materiālus.”

Pēdējam secinājumam nepiekrīt Aivara Lemberga un viņa dēla Anrija apsūdzības uzturētājs prokurors Jānis Ilsteris, kurš norādījis, ka procesa materiālus iespējams nosargāt tikai līdz brīdim, kad lieta tiek nodota tiesai: „Tiesvedības process Latvijā ir atklāts, tādēļ tas neparedz lietas materiālu noslepenošanu. Ikviens var nākt uz tiesas sēdēm un klausīties informāciju, kas ir krimināllietā.”

Prokurors portālam "Diena.lv" nevarēja pateikt, vai notikušajā ir saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs, jo viņa rīcībā ir pārāk maz informācijas: „Ja šo informāciju būtu publiskojusi banka, tas būtu pārkāpums, taču, ja to tiešām būs izdarījusi kāda no kriminālprocesa pusēm, tad kaut ko inkriminēt ir grūti.”

kasjauns.lv, LETA