Rīgas „mikriņi” - ēnu ekonomikas bastions

Ieviest kārtību maršrutu taksometru satiksmē galvaspilsētā, iespējams, neizdodas arī tādēļ, ka pirms vairākiem gadiem Rīgas dome atklāti lobēja „mikriņus” un daudziem rīdziniekiem tie joprojām ir vienīgais sabiedriskā transporta veids.

Vēl pirms dažiem gadiem Rīgas domes sabiedriskā transporta pārraugi rīdziniekus mudināja pārsēsties uz mikroautobusiem un pasažieriem klāstīja, cik labi un ērti ar tiem var pārvietoties no vienas vietas uz otru.

Tagad situācija ir kardināli mainījusies un „mikriņi” ir kļuvuši par Rīgas domes galvassāpēm – tie ne tikai rada haosu galvaspilsētas satiksmē, bet arī nogalina cilvēkus.

24. augustā no maršruta mikroautobusa Brīvības gatves un Silciema ielas stūrī izkrita 1949. gada dzimusī sieviete un vēlāk no gūtajām traumām slimnīcā mira.

Maršruta taksometros neizsniedz biļetes, cilvēki stāv kājās, tie apstājas, kur pagadās un neievēro satiksmes noteikumus. Vadītāji pret pasažieriem izturas rupji – pavēl stāvēt kājās, neizsniedz biļetes, dusmojas par nepareizi aizvērtām durvīm.

Tomēr ik dienu tūkstošiem rīdzinieku izvēlas braukt ar maršruta taksometru, jo bieži vien, piemēram, vēlās vakara stundās tas ir vienīgais transportlīdzeklis un ar to var arī ātrāk nokļūt galamērķi.

Pie maršrutu taksometru uzplaukuma galvaspilsētā ir vainojama arī Rīgas dome. Vēl aizpagājušajā domes sasaukumā, kad pie varas bija Gundars Bojārs ar sociāldemokrātiem, Rīgas pašvaldības autobusu parki likvidēja vairākus maršrutus uz pilsētas nomalēm, kā, piemēram, Ķīpsalu un Bukultiem, un tur dzīvojošos pilnībā „nodeva” privātajiem maršrutu taksometriem.

„Mikriņi” likumiem spļauj virsū

Pēc traģiskā negadījuma Rīgas mērs Nils Ušakovs uzdeva Satiksmes departamentam nekavējoši veikt papildu pārbaudes maršruta taksometros, lai nepieļautu tajos satiksmes drošības noteikumu pārkāpumus, īpaši pievēršot uzmanību normu izpildei, kas reglamentē pārvadājamo pasažieru skaitu.

Pāris dienu mikriņu šoferi arī uzvedās daudzmaz pieklājīgi un neuzņēma pasažierus, ja visas sēdvietas bija aizņemtas, bet nu atkal kontrole ir apsīkusi un šoferi uzvedas kā „dienas varoņi”. Iespējams, ka maršrutu taksometru visatļautību nevar ierobežot tādēļ, ka Rīgas domes satiksmes nozari vada „vecie kadri”, kuri savulaik tieši lobēja maršrutu taksometrus.

Tomēr to, ka Rīgas vietvara var kardināli mainīt sabiedriskā transporta shēmu, liecina tas, ka šī gadsimta sākumā tai veiksmīgi izdevās likvidēt taksobusus, par kuriem nu visi ir aizmirsuši. Tas, vai taksobusu likvidēšana bija labs vai slikts pasākums, jau ir cits jautājums.

„Kaut kas ir jādara!”

Viņš teica: „Uzskatu, ka attiecībā uz maršruta taksometriem Rīgā nekas nav uzlabojies. Pirmām kārtām, tajos pasažieriem neizsniedz biļetes. Tagad gan kādam pa burzmu to biļeti tomēr iedod, bet kopumā „mikriņi” ir trekni iekārtojušies – labi pelna, bet nauda pilsētas un valsts kasei iet garām. Otrām kārtām, „mikriņi” pārkāpj satiksmes noteikumus. Pašvaldības kontrole arī ir maza. Kontroli veic Rīgas domes Satiksmes Kontroles dienests, kurā strādā kādi 13, 14 cilvēki. Resursi ir par maziem. Pastāv arī risks korporatīvām attiecībām, ka maršrutu taksometru firmas maksā kontrolieriem, lai neatklātu pārkāpumus, kaut gan neviens aiz rokas nav pieķerts.

Man tikko pasažieri, kas brauc Imantas virzienā, teica, ka pēc traģēdijas, kad sieviete izkrita no mikroautobusa, pāris dienas vadītāji neatļāva pasažieriem stāvēt kājas. Bet nu jau šī kārtības mīlestība ir pierimusi un viss notiek pa vecam.

Mikroautobusi arī apstājas, kur pagadās, un tā rada bīstamas situācijas. Kaut kas ir jādara!”

„Mikriņi” ir ēnu ekonomikas bastions, pārliecināts ir Jaunups. Pašreiz piešķirtās licences pasažieru pārvadājumiem maršrutu taksometriem Rīgā beidzas nākamā gada 31. decembrī, un tad arī varētu iestāties kādas izmaiņas. Līdz tam, pēc Jaunupam domām, Rīgas domei recepte situācijas normalizēšanai ir ieviest bargākus sodus par noteikumu pārkāpumiem.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA