Arodbiedrības: Partijas izpildījušas tikai divus solījumus
No 59 solījumiem, ko 9. Saeimā ievēlētās partijas deva tautsaimniecības uzlabošanai pirms četriem gadiem, īstenoti ir tikai divi, secinājusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Kā vēstīja telekompānijas LNT raidījums „Top 10”, realizēta Latvijas Pirmās partijas apņemšanās sekmēt jaunu nozaru attīstību laukos — īpaši biodegvielas ražošanu, kā arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK solītais piedāvāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu - neapliekamā minimuma līmenī.
Pārējie 57 solījumi dzīvē ieviesti daļēji vai vispār nav īstenoti, secina LBAS. „Tā ir tā realitāte. No tādām programmām jēga nav. Jēga ir no normālām programmām. Jēga būtu tad, ja pati partija, vienalga — pozīcijā vai opozīcijā, arī sekotu tam, ko viņa ir šajās programmās rakstījusi,” sacīja LBAS vadītāja vietniece Līvija Marcinkēviča.
Pirms četriem gadiem „Saskaņas centrs” solīja panākt, ka skolotāju alga ir vismaz ierēdņu algas līmenī, ka visneaizsargātākie iedzīvotāji saņems bezmaksas sociālos pakalpojumus. Tautas partija savā programmā rakstīja, ka īpaša prioritāte līdztekus algu paaugstināšanai tuvākajos četros gados būs sociālās palīdzības sistēmas pilnveidošana un pensiju palielināšana. Palielināt algas un pensijas solīja visi, un partijas sacentās, kura piedāvās lielāku algu un zemākus nodokļu.
Pirmā partija/”Latvijas ceļš” solīja nodrošināt 500 latu lielu vidējo algu un 200 latu lielu vidējo pensiju. Tā apņēmās turpināt samazināt nodokļus, tai skaitā panākt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likme ir 15%. To solīja arī „Jaunais laiks”, vēl apņemoties palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, palielināt algas sabiedriskajā sektorā un dubultot minimālo algu. „Tēvzemieši” solīja nodokļa maksājumus tuvu nullei ģimenēm ar vismaz trīs bērniem un vidējiem ienākumiem. Šī partija apņēmās ieviest progresīvo nodokļu sistēmu.
Pašas partijas četru gadu paveikto vērtē ar atzīmi „teicami” vai „ļoti labi”. Stratēģiskās analīzes komisijas veiktajā pētījumā vien dažās pozīcijās savu veikumu politiķi novērtējuši ar atzīmi „gandrīz viduvēji” vai „vāji”. Savukārt Stratēģiskās analīzes komisija partiju darbu vērtē zemu, neliekot augstāku atzīmi par „viduvēji”.
„Es domāju, ka nevienas partijas programmas izpilde neatbilst tiem solījumiem, kādi bija, jo tāpat kā jebkurš cilvēks, diez vai arī partijas varēja paredzēt šo kritumu tik drakonisku,” sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.
„Es domāju, ka interpretēt vajag, nevis velkot ar pirkstu pa rindiņai, bet skatīt jautājumu pēc būtības un tos svarīgākos uzstādījumus,” norādīja LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.
„Pilnībā izpildīt punktus var tad, ja ir dominējošs stāvoklis Saeimā, vismaz 51 balss, bet arī tad šo partiju ierobežo budžeta situācija, starptautiskie nosacījumi, ekonomiskā situācija,” skaidroja „tēvzemiešu” Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats.
„Pensiju lietās varu teikt ar drošu sirdi, ka pensionārus esam aizstāvējuši. Un principā visos laikos, kad varēja indeksāciju veikt, tā tika veikta atbilstoši likumam un kārtībai,” apgalvoja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs.
Savukārt „Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis skaidroja, ka četru gadu laikā situācija mainījusies ārkārtīgi daudz. „Daudzas lietas no tā, ko esam rakstījuši programmā, esam centušies izpildīt. Jāņem vērā specifika, ka programma ir vispārīga. Nav tādu pavisam precīzu balsojumu vai darbu saraksts, un tas ir loģiski,” sacīja Zaķis.
LETA/Foto: LETA
