Dīvainības „Saskaņas centra” deputātu kandidātu sarakstos
10. Saeimas deputātu krēslos grib iesēsties raibu raibā publika. Kasjauns.lv vēlēšanu sarakstos centās atrast visneordinārākās personības, kas pretendē būt par tautas priekšstāvjiem.
Šoreiz ekskursija „Saskaņas centra” (SC) listēs. SC ir, iespējams, visdaudzsejainākā un visraibākā publika, kas pretendē uz 10. Saeimu. Tajā ir sapulcējušies gan kādreizējie Atmodas, gan Interfrontes līderi un viņu atvases. Pie tam vēlētājs, kurš vērīgāk iedziļinās partiju priekšvēlēšanu aģitācijā, no SC runām un materiāliem ne vella nevar saprast. SC ir divas priekšvēlēšanu taktikas – viena krievu, otra latviešu elektorātam. Pie tam brīžiem tās viena ar otru nonāk pretrunās.
„Sasakaņiešu” listēs var atrast vēl vienu otru dīvainību.
No Rīgas bēgošais Ušakovs
Viena no nesaprotamākajām SC dīvainībām ir Rīgas mēra Nila Ušakova tēls, kurš galvaspilsētas ielās uz lieliem paklātiem redzams kopā ar Jāņa Urbanoviča ģīmetni. Aģitplakāti vēsta, ka „Nils ir mūsu mērs”, bet „Jānis ir mūsu premjers”. Pats Ušakovs nekandidē uz nākamo Saeimu, jo teic, ka nedrīkst pievilt rīdziniekus un atstāt Rātsnamu priekšlaicīgi. Tomēr viņa ģīmetne SC kampaņas organizētājiem droši vien likusies visnotaļ piemērota saskaņiešu tēla spodrināšanai.
Tikai nesaprotami ir tas, kā SC var lepoties ar Ušakovu kā Rīgas mēru, jo pirms pāris gadiem viņš ar koku nebija iedzenams Latvijas galvaspilsētā, viņam riebās dzīvot Rīgā. Nu nez kāpēc pēkšņi viņam „iedvesmas pilsēta” ir kļuvusi varen mīļa! Viņš tagad pat pārvarējis nepatiku pret lielpilsētām un sācis dzīvot Rīgā. Būdams vēl 9. saeimas deputāts Ušakovs 2007. gadā savu dzīvesvietu deklarēja Carnikavas pagastā un līdz ar to arī, kā ārpus Rīgas dzīvojošais tautas kalps, saņēma kompensāciju par dzīvojamo telpu īri Rīgā.
Apbrīnojama Rīgas galvenā rātskunga principu maiņa! Bet saskaņiešiem jau patīk traukties uz pārmaiņām. 9. Saeimas laikā četri saskaņiešu deputāti (visi viņi kandidē arī uz 10. Saeimu, izņemot Ušakovu) traucās kā traki. Šajos četros gados Ušakovu, Sergeju Fjodorovu (Latgales sarakstā nr. 9) un Nikolaju Kabanovu (Rīgā nr. 9) par ātruma pārsniegšanu uz Latvijas lielceļiem sodīja četras reizes, bet saskaņiešu šefu Urbanoviču (Rīgā nr. 1) – trīs reizes.
Ideoloģisko pretinieku mikslis
Ja „Par labu Latviju” dēvē par latviešu lielburžuāzijas aizstāvi, tad SC – par krievu lielburžuāzijas lobiju. Šo tēlu gan saskaņieši cenšas retušēt savā kompānijā pieaicinādami ideoloģiskos buržuāzijas pretiniekus – gan komunistus, gan zaļos. Varbūt kaut kur citur pasaulē viņi neietu vienā listē kopā ar buržuāzijas pārstāvjiem, bet demokrātiskajā Latvijā šādas dīvainības notiek.
SC listē ir daudz „Rubika partijas” jeb Latvijas Sociālistiskās partijas biedru un līdzskrējēju. Tostarp arī abi bijušā Latvijas kompartijas līdera un kādreizēja cietumnieka, tagad Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika dēli, kuri ir vieni no SC sarakstu līderiem. Artūrs Rubiks (9. saeimas deputāts) Rīgas vēlēšanu iecirknī startē ar ceturto numuru, bet Raimonds Rubiks (SIA „Dala Intertrans” menedžeris) – Latgales listē ir iekļaut ar 2. numuru.
Saskaņiešu ierindā ir arī kādreizējie Rubika kvēlākie pretinieki no Vides aizsardzības kluba (VAK). Klubs Atmodas gados vienu pēc otras rīkoja demonstrācijas un protestus pret Rubika plāniem. SC Kurzemes sarakstā ar 3. numuru kandidē Vides izglītības fonda „Par sakoptu Latviju” prezidents Jānis Matulis, kurš savulaik bija Talsu VAK prezidents, bet Vidzemē ar 22. numuru startē aģentūras „Rīgas dārzi un parki” direktora vietnieks Uldis Zommers, kurš bija Sabiles vakiešu līderis.
Izcērt priedes Jūrmalas kāpās
Ja pirms vairākiem gadiem šie kaismīgie vakieši ar degsmi un putām uz lūpām aizstāvēja katru niecīgāko zaļumu – Zommers rūpējās par vīnogu stādījumiem Sabiles vīna kalnā, bet Matulis cīnījās par Kurzemes jūrmalas kāpu neaizskaramību, – tad tagad nav dzirdēts, ka viņi kaut tēvišķi pirkstu būtu pakratījuši Mārtiņa Lauvas (Kurzemes saraksta nr. 2) degunpriekšā. Uzņēmējs Lauva izdomājis nocirst vismaz piecas priedes kāpu aizsargjoslā Jūrmalā Rotas ielā, lai „rekonstruētu” savu privātmāju. Droši vien savējie jau drīkst, ja tam piekrīt arī Ministru kabinets.
Neloģismu meistari
Vēlētājs, kurš saprot gan latviešu, gan krievu valodu, klausoties SC politaģitāciju, var apjukt ne pa jokam. Ar ļoti dīvainiem paziņojumiem izceļas saskaņiešu līderis Urbanovičs. Tas, ka viņš Latvijai paredz Kirgiztānas galvaspilsētas Biškekas likteni, jau ir aprunāts krustām šķērsām. Bet ir arī citas nesakarības, jo jāizdabā taču gan latviešu, gan krievu publikai.
Nesen Urbanovičs uzstājās televīzijā, kur ap valsts valodas jautājumu savija tādu kalambūru, ka neko lāgā saprast nevarēja. Maskavas mēra Jurija Lužkova paziņojums, ka Latvijā vajadzīga otra valsts valoda – krievu, esot nereāls, paziņoja Urbanovičs. Tai pašā laikā arī „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK striktā nostāja par vienu – latviešu valsts valodu arī esot utopija.
Nepieciešama samierināšanos un jābeidz runāt par valsts valodas problēmām, bet krievu valodai jāpiešķir īpaša „valsts aizsardzību”. Kādam tad jābūt šim „īpašajam valsts atbalstam” krievu valodai, Urbanovičs tā arī nevarēja pateikt. Droši vien tāpēc, ka uzrunāja vienlaicīgi divas elektorāta grupas.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
