Kurš no jaunajiem deputātiem teica: "Sponsori mūs tur aiz olām?"
Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi tos 100 deputātu vārdus, kuri iesēdīsies Jēkabielas nama krēslos. Daudzi no viņiem jau ir pazīstami ar savu uzvedību un runas pērlēm.
Kasjauns.lv apkopoja jaunievēlēto tautas priekšstāvju runas pērles, kuras līdz šim ir iekļuvušas dažādos visjancīgāko citātu topos. Daļa deputātu gan vēl nav paspējuši nav paspējuši izcelties ar savām runas pērlēm, bet gan jau tuvāko četru gadu laikā viņi to iespēs...
Ar īpaši jautrām, nesakarīgām un dziļi filozofiskām vārdu spēlēm pārsvarā nodarbojušies politiķi jau ar stāžu. Lūk, dažas pērles. Lai lasītājam būtu vieglāk orientēties katra politiskā spēka atraktivitātē un izdomā, deputāti sadalīti pa partijām.
Dzintars Ābiķis: „Ja Kalvītis ir kalnā kāpējs - alpīnists, tad es esmu kosmonauts.” (par Aigara Kalvīša apņemšanos doties alpīnisma ekspedīcijā iekarot Everestu)
Aleksejs Loskutovs: „Oligarhiem ir tik plašs paziņu un sabiedroto loks, ka nav grūti atrast cilvēkus, kas pazīst arī personīgi mani.” (par savu tikšanos ar Aivaru Lembergu un Andri Šķēli)
Solvita Āboltiņa: „Politika mūsu valstī ir atsevišķu cilvēku privāts bizness, kurā arī Saeimas deputāti tiek izmantoti kā spēļlietiņas.”
Valdis Dombrovskis: „Dažas partijas, paļaujoties uz to, ka samērā liela sabiedrības daļa par politiku neinteresējas, darbojas tāpat kā veļas pulvera tirgoņi. Kuru veļas pulveri vairāk reklamē, to vairāk pērk!” (par nule kā notikušo priekšvēlēšanu kampaņu)
Ina Druviete: „Atkal ir tā pati jumtu problēma!” (par skolu tehnisko stāvokli 2006. gadā)
Dzintra Hirša: „Ja televīzijā varēs pārspiest podziņas un izvēlēties, kurā valodā skatīties raidījumu, tā būs vistīrākā pārkrievošana.” (par nacionāliem jautājumiem intervijā „Latvijas Avīzē”)
Artis Kampars: „Es neēdu pa dienu vispār. Es ēdu tikai vakarā manas sievas gatavotās vakariņas.” (par to, kā viņam izdodas apmaksāt hipotekāro kredītu – 826 latus mēnesī)
Ģirts Valdis Kristovskis: „Es personīgi atsakos skatīties Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, kuru gan būtu varējis noraudzīties vienīgi televīzijā.” (protestējot pret demokrātijas pārkāpumiem, Kristovskis aicina boikotēt Pekinas olimpiskās spēles. Prezidents Valdis Zatlers gan uz tām devās)
Janīna Kursīte – Pakule: „Kāpēc politiķi zīmējas? Atvainojiet par salīdzinājumu, tas it tas pats, kas sunim teritorijas iezīmēšana, čurājot uz kokiem.”
Ainars Latkovskis: „Sponsori partijas tur aiz olām.” (no runas forumā „Politiskā reklāma un mūsu tiesības izvēlēties”)
Artis Pabriks: „Varat būt droši, ka man ir idejas, kā šo leģitimitāti saglabāt.” (par to, ka Krievijai neizdosies apšaubīt Latvijas valsts leģitimitāti)
Kārlis Šadurskis: „Tikpat sena kā cilvēce ir dilemma, ko izvēlēties – brīvību vai desu? Nelaime ir tā, ka tie, kuri upurē brīvību par labu desai, parasti zaudē abus.” (no teiktā Preiļu rajona grāmatu svētkos)
Aigars Štokenbergs: „Es jums apsolu, ka es izdarīšu visu, lai Šķēle un viņa kabatas Tautas partija uz visiem laikiem noietu no politiskās skatuves.” (solījums dibinot partiju „Cita politika”)
Jānis Ādamsons: „Pirmām kārtām nokārtošu visas formalitātes, lai kļūtu par pilntiesīgu deputātu.”(par primārajiem darbiem 10. Saeimā)
Boriss Cilēvičs: „Nu, ja jau nesaproti, tad netraucē tam, kas saprot!” (par Lisabonas līgumu)
Nikolajs Kabanovs: „Labdien, kolēģi deputāti! Labdien, godātais Briseles Laimes lāci! Bet tomēr Laimes lācis ir sintētisks.” (par premjeru Valdi Dombrovski)
Ivans Klementjevs: „Laikam Kalvīša dēliem ir lieli nopelni sportā, man nav tik nopietni.” (par to, kāpēc Latvijas Olimpiskā komiteja Aigara Kalvīša dēliem piešķīra akreditācijas kartes Pekinas olimpiskajās spēlēs)
Jānis Urbanovičs: „Mēs mānīsimies un krāpsimies, jo vēlēšanu gads.” (parto, kāpēc vēlēšanu gadā nevajag pieņemt Elektronisko mediju likumu)
„Nebeidzamais stāsts -funkciju vērtēšana.” (par auditiem ministrijās)
„Es varu saprast jaunus vīriešus, kuri kļūst par ministriem vai par Ministru prezidentu.”(intervijā „Latvijas Avīzei”)
„Starptautiskajiem kreditoriem jāsaprot – pasaulē nav otras tik likumpaklausīgas un disciplinētas valsts kā Latvija.”
„Tur jūs mūs nejauciet iekšā. Mums nav nekāda sakara ar to, kurš pie kura kādreiz ir braucis.”(par Aivara Lemberga un Andra Šķēles tikšanos ar Alekseju Loskutovu)
„Šodien mēs paši spriežam, paši lemjam, paši rīkojamies un paši esam atbildīgi par saviem lēmumiem.” (no svētku runas 4. maijā – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā)
„Šeit valda totāls bardaks. Tāpēc, ka es šeit dzīvoju, man arī ir vienalga, vai kāds paziņo, ka esmu VDK, CIP vai „Mossad” aģents, ja es dzīvotu kaut kur citur, varbūt mani šādi paziņojumi satrauktu.” (par savu iespējamo sadarbību ar VDK)
„Mēs esam ļoti sarežģītā stāvoklī, tikai tautas apdomība, iedziļināšanās atvērs mums acis.” (teikts 2007. gadā – manāmā reibuma stāvoklī no Saeimas tribīnes)
„Mēs neskraidīsim prom no valdības, ja kāds nav iedevis mūsu zirgam auzas un govij sienu.” (par darbību koalīcijā)
Māris Kučinskis: „Būt par varoni, kā zināms, ir labi.” (par Ilmāru Poikānu – Neo darbību)
Rita Strode: „Lai skolēni zina arī šo otro vēsturi!” (par Krievijas Federācijas vēstniecības vēlmi „revidēt” vēstures programmu Daugavpils skolās)
Andris Šķēle: „Ir cilvēki, kas dod naudu hokejam, un ir, kas dod teātrim.” (par sponsoriem)
Inese Šlesere: „Es sapratu, ka tie astoņdesmit vai cik tur gadi, ko mēs dzīvojam uz šīs pasaules, ir tikai tāds mirklis iepretim tam, ko pasaule ir piedzīvojusi pirms mums un kas vēl būs.” (no priekšvēlēšanu runas)
Ainārs Šlesers: „Nav vērts izteikties par tiem, kuriem nav nekādas izredzes vadīt Rīgu.” (par Ģirtu Valdi Kristovski)
Guntis Ulmanis: „Ja Krievija spēlētu finālā, tas būtu liels pluss mūsu attiecību sakārtošanā. Tā kombinācija ir baigi foršā: Krievija Latvijā pasaules čempioni.” (par 2006. gada pasaules hokeja čempionātu)
Edgars Zalāns: „Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku.” (par Jāni Domburu)
„Neesmu kristīgais, bet ļoti patika paklausīties svētceļnieku atbildes uz jautājumu - Ko lūdzat Dievam?” (par kristīgo viedokli)
„Pamēģiniet vīrieti, kuru nesimpatizē rudmates, piespiest viņas mīlēt! Desmitiem entuziastu var izkrāsot rudus matus un dejot viņa priekšā, skaidrojot, ka matu krāsai nav nozīme. Tādā veidā ne tikai nevar piespiest mainīt attieksmi uz labo pusi, bet pat pastāv tieši pretēji draudi – radīt lielāku nepatiku un riebumu.” (par nacionālo situāciju)
„Esmu deputāte no Latgales un dzīvoju Daugavpilī, tāpēc, protams, būs vai nu jāmaina dzīvesvieta, vai jāprasa kompensācija par transporta izdevumiem, bet par to, vai deputāta alga ir pietiekama, pajautājiet man pēc mēneša, kad būšu redzējusi, kāda ir mana darba atdeve. Pašlaik neņemos spriest - varbūt, ka tā ir ļoti liela, varbūt ļoti maza.”
„Trešo gadu pavadot Latvijas Saeimā, es redzu, ka par nacionālistu varu saukt sevi vienīgo.”
„Ja mārketinga guru mūsu valstī liek piezemēties pat neesošiem meteorītiem, tad vai maz varam šaubīties par polittehnologu izdomu.”
„Krievi man šķiet simpātiski Krievijā, bet ja Latvijā man kāds pasaka: что латыш, говорить по-человечески не умеешь? - tad man viņi vairs nešķiet simpātiski.”
