Valsts bijušajam BB prezidentam Freimanim samaksās Ls 3500
Latvijas valstij būs jāmaksā tā dēvētajā "Banka Baltija" (BB) krimināllietā notiesātajam bijušam bankas prezidentam Tālim Freimanim 3500 latu atlīdzība par viņam nodarīto morālo kaitējumu, jo apcietinājumā viņš pavadījis par trim gadiem ilgāku laiku, nekā bijis galīgais viņam noteiktais sods.
To paredz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums Freimaņa prasībā pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas (TM) personā par kopumā 100 000 latu morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.
Freimanis ar civilprasību pret valsti vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pēc tam, kad 2009.gada 30.aprīlī likumīgā spēkā stājās spriedums BB krimināllietā, kurā par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu tika atzīti bijušais likvidējamās BB Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents un Freimanis.
Freimanis civilprasībā tiesai norādīja, ka kopējais laiks, ko viņš pavadījis apcietinājumā un mājas arestā BB krimināllietas gaitā, bijis ilgāks, nekā galīgais viņam piespriestais sods. Apcietinājumā pavadītais laiks viņam nodarījis smagu morālo kaitējumu, kā arī liedzis pašattīstības iespējas, turklāt, būdams ekonomikas zinātņu doktors, pēc BB lietas beigām viņš tā arī nav varējis atrast darbu specialitātē, kā arī valsts maksātā pensija aprēķināta, ieskaitot aprēķinā laiku, ko viņš pavadījis apcietinājumā.
TM Freimaņa tiesā iesniegto prasību neatzina. Valsts lūdza izbeigt tiesvedību lietā, norādot, ka tiesvedība par to pašu priekšmetu - morālo kaitējumu par apcietinājumā pavadīto ilgāko laiku, nekā galīgais sods - un pret to pašu pusi - Latvijas valsti - jau skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Gadījumā, ja tiesvedība netiktu izbeigta, TM lūdza Freimaņa prasību pilnībā noraidīt.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Freimaņa prasību apmierināja daļēji, piedzenot no valsts TM personā 3500 latu morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. TM būs jāmaksā arī likumiskie 6% gadā līdz sprieduma izpildei.
Kā norādīts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumā, Freimanis brīvības atņemšanas vietās atradies no 1998.gada 25.septembra līdz 2003.gada 28.janvārim.
Viņam piespriestais sods paredz triju gadu brīvības atņemšanu, savukārt apcietinājumā un mājas arestā kopā Freimanis pavadījis sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas, tādejādi apcietinājumā pavadītais laiks par trīs gadiem četriem mēnešiem un sešām dienām pārsniedz brīvības atņemšanas soda termiņu, kas noteikts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, teikts spriedumā.
Tiesa spriedumā atzinusi, ka Freimanim ir tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no Latvijas valsts Tieslietu ministrijas (TM) personā, kas radies prokuratūras un tiesas nepamatotas un nelikumīgas rīcības rezultātā, kuras dēļ Freimanis atradies apcietinājumā un mājas arestā ilgāk par viņam piespriesto brīvības atņemšanu.
Spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo to līdz 23.novembrim iespējams pārsūdzēt, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, piebilda Sadauskis.
LETA
