Rīgā likvidēs Mākslas darbinieku namu
Rīgas dome nolēmusi likvidēt Mākslas darbinieku namu, kurš jau 65 gadus darbojas pašā Vecrīgas sirdī – Vaļņu ielā. To paredzēts izdarīt rekordtempos – līdz nākamā gada 31. janvārim.
Mākslas darbinieku nams (MDN) savu darbību uzsāka uzreiz pēc 2. pasaules kara – 1945. gada rudenī un gan visus padomju laikus, gan arī atjaunotās neatkarības gados bija savdabīga „mākslas oāze”, kurā aktieri, rakstnieki, mākslas zinātnieki un gleznotāji tikās ar savu skatītāju un lasītājiem. Tā bija „radošā laboratorija, kur dzimst jaunas idejas”. Padomju laikos Mākslas darbinieku nams uzņēmās ne tikai kultūrizglītojošās funkcijas, bet vispārējās stagnācijas apstākļos kļuva par vienu no radošās inteliģences potences oāzēm.
Pašlaik Rīgas domes komitejās apspriež lēmumprojektu par MDN likvidēšanu, tā funkcijas nododot Mazajai ģildei.
Kā arguments kultūras iestādes likvidācijai tiek minēti finansiāli apsvērumi. Pašlaik Rīgas pašvaldība gadā MDN uzturēšanai tērē vairāk nekā 20 000 latu gan par telpu īri, gan komunālajiem pakalpojumiem. Pašlaik valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” par īri pieprasa 3,63 latus kvadrātmetrā, bet turpmāk izteikusi vēlmi saņemt septiņus latus kvadrātmetrā.
Rīgas pašvaldība uzskata, ka ekonomiski lietderīgāk būtu pašvaldības iestādes izvietot pilsētai piederošos īpašumos. Tiek prognozēts, ka likvidējot Mākslas darbinieku namu, pašvaldības budžeta ietaupījums par īri un komunālajiem pakalpojumiem būtu 20 822 lati gadā.
MDN mājas lapā internetā teikts: „Lūdzam visus Mākslas darbinieku nama atbalstītājus ar labām domām un gaišām cerībām būt kopā ar mums šajā svarīgajā brīdī, lai arī turpmāk Mākslas darbinieku nama vārds saistītos ar kultūras pasākumiem, mākslas norisēm un radošo darbību!”
Vecpilsētas teātra režisore Edīte Neimane, kuras vadītais kolektīvs ir atradis mājvietu MDN kasjauns.lv teica: „Vecpilsētas teātris Mākslas darbinieku namā darbojas jau piecus gadus. Mums ir savs skatītājs, savas telpas, kuras būtu žēl atstāt. Gribētos jau lai MDN nelikvidētu, bet reizēm rodas sajūta, ka mēs ceļam tik kaut ko jaunu, aizmirstot par jau uzcelto. Gribētos MDN jau saglabāt, bet, ko mūsu laikos, kad tiek likvidētas pat valstis, pilsētas un slimnīcas, varu teikt... Katrā ziņā teātris pastāvēs, ja būs nepieciešams, jauna mājvieta tam noteikti atradīsies. Visu laiku sēžam uz čemodāniem.”
Elmārs Barkāns
