Politika

Zatlera liktenis ir Lemberga rokās

Jauns.lv

Kaislību ugunskurs par tēmu, kas būs nākošais Latvijas prezidents – vecais vai jaunais – pamazām sāk iedegties. Ir īstais laiks izvērtēt gan esošā Valsts prezidenta paveikto, gan arī kritērijus, kādus būtu nepieciešams piemērot nākamajam. Taču nopietnas diskusijas nav.

Zatlera liktenis ir Lemberga rokās...

Lai gan politiķu aprindās spriež, ka Zatlera izredzes tikt ievēlētam uz otro termiņu ir visai lietas, atcerēsimies „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa visnotaļ neadekvāto izlēcienu pret prezidentu. Pēc Zaķa ieskatiem Zatlera viedoklis par reformām Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā liek Zaķim apšaubīt viņa spēju ieņemt prezidenta posteni otro pilnvaru termiņu. „Ar šo paziņojumu Zatlers ir pierādījis, ka viņa skatījums nav tomēr pietiekami plašs un ka viņš, līdzīgi kā iepriekšējā veselības ministre Baiba Rozentāle, nespēj norobežoties no savas iepriekšējās darbavietas,” – tāds bija „Vienotības” pārstāvja rezumē.

Gods godam – prezidents nosvērās sirdsapziņas un loģikas pusē, turpinot diskusiju par minēto slimnīcu. Un panāca savu – iecerētā apšaubāmā reforma tika apturēta. Bet Zaķis, ļipu iespiedis kājstarpē, kaunīgi nolīda malā.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:

– Valdošās koalīcijas nostāja ir – Zatlers ir O.K. Tieši tāda, vienkārši O.K.. Viņš neko sliktu nav izdarījis, ir daudz ko iemācījies, divas reizes četros gados ir izrādījis spēju paust savu personisko viedokli, tātad viņam tāds ir, tik muļķīgi kā sākumā vairs neuzvedas, jautājumu „Kas es esmu?”, kā izskatās, ir atrisinājis. Ir bijis Maskavā.  Principā viņš ir jau pazīstams, nav naidīgs pret koalīciju un šo apsvērumu dēļ atstāsim viņu uz otro termiņu.

Nav pozitīvu, spilgtu, labu pazīmju kāpēc tieši Zatlers, bet vienkārši tāpēc, ka viņš nav darījis neko sliktu. Pēc šādiem kritērijiem noderētu arī cits kandidāts, piemēram, Lilita. Šīs prezidentūras laikā viņa neko sliktu nav nodarījusi, viņa ir daudz mācījusies un viņa ir jau labi pazīstama. Turklāt viņa, kā to jau sen stāsta baumu līmenī, esot daudz enerģiskāka, izlēmīgāka un ambiciozāka par savu vīru. Problēma varētu būt tā, ka viņai ir izteiktāks viedoklis, kas politiķiem nemaz nav izdevīgi, tāpēc labāk, ja prezidents ir čamma. Tur jau tā lieta, ka mums nav kritēriju, der visi, dakteris vai bijusī pārdevēja.  

Mēs taču tā lepojamies ar savu tautu, ka mums ir gudri, saprātīgi cilvēki. Vai tad tiešām nav neviena, kam godprātīgi uzticēt prezidenta posteni? Nē, mēs tikai noplātām rokas, visām tautām ir, bet mums nav.  Protams, ka tās ir muļķības, jo, ja vērīgāk palūkosimies apkārt, ieraudzīsim cilvēkus ar labu izglītību, reputāciju, kuri nav ņēmuši kukuļus un kaut kur ārpusē uztaisījuši biznesu, nav sapinušies ar nesmukām lietām un atradušies publikā vidē. Piemēram, Zatleru līdz izvirzīšanai pazina tikai tie, kas bija pie viņa ārstējušies un sapulcējās Zoodārzā. Vēl viena problēma ir tā, ka uz to, kas nosauc kandidātu, uzreiz raugās ar aizdomām un nosaukto cilvēku uzreiz sasaista ar konkrēto politisko spēku vai biznesa struktūru. Par prezidenta kandidātu sabiedrībā varētu spriest līdzīgi kā par „Latvijas lepnumu”. Protams, daļa teiktu: Paulu par prezidentu vai Ščerbatihu, bet gan jau sarakstā atrastos arī nopietni apspriežamas kandidatūras. Izcili cilvēki ir ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, vajag raudzīties plašāk. Manuprāt, prezidenta kandidātu vajadzētu lūkoties juristu aprindās, starp cilvēkiem, kas perfekti orientējas likumos.

Ilze Ostrovska, politoloģe:

– Neprofesionālā kņada ap prezidenta vēlēšanām ir tikpat sena kā vēsture.  

Kad padomju laikā pie kafijas un konjaka satikās nomenklatūras darbinieki, viņi stundām varēja spriest, kurš kurā postenī tiks ielikts, kurš atcelts.

Niķim neprofesionāli spriest par cilvēku, kura nav klāt, ir gara bārda, un no tā vajadzētu izvairīties.  Teorētiski būtu vajadzīga publiska diskusija par prezidenta institūcijas funkciju kvalitāti, izvērtējot iepriekšējo prezidentu darbību un domājot par nākošo. Vajadzētu nevis baumot un tenkot, bet izanalizēt, kāds būtu prezidenta liktenis, ja to vēlētu tauta, izvērtēt kas jādara, lai prezidents pārstāvētu sabiedrību, kļūstot par morālo, ētisko ideālu nesēju.

Ir jārunā par to, kā būtu, ja prezidents nebūtu politisko aizkulišu darījumu sekas, jo pašreizējā prezidenta vēsturiskais fons ir zoodārzs. Šī situācija ir jāmaina. Interesanti būtu uzzināt no „Wikileaks” materiāliem, ko tajā laikā sprieda ASV vēstniecībā. Profesionāls izvērtējums varētu slēpties amerikāņu vēstniecības ziņojumos.

Ilga Kreituse, politoloģe:

– Lielā ažiotāža ap to, kas būs prezidents, patiesībā ir spēle, lai sabiedrība neredzētu, kas notiek aizkulisēs. Mums šobrīd ir nopietnākas problēmas par prezidenta kandidāta apspēlēšanu – kā pildīsies budžets, kur ņemsim 50 miljonus, kas notiks ar veselības un izglītības sistēmu.  Budžeta sadalījumā atkal ir parādījušās pozīcijas – atlīdzība un atalgojums. Tātad būs nauda, kas

nebūs kā atalgojums. Tajā pašā laikā skolotājiem prēmiju nebūs. Šī pārāk laicīgā interese ir uzmanības novēršana, sarunas par prezidentu cilvēkiem ir vienkāršāk uztveramas. Tagad tikšot veidota kaut kāda supermenu komisija, kas spriedīs par prezidenta kandidatūru.

Aktuālāk būtu parunāt par tēmu, kāpēc partijas vēl nav uzklausījušas viedokli par tautas vēlētu prezidentu. Zoodārzā viena ēka nodega, nekas, varbūt Dabas muzejā atradīsies kāds kambarītis, no kura iznāks nākošais prezidents. Būt vai nebūt Zatleram par prezidentu atkārtoti ir Lemberga rokās. Bumba nav „Vienotības”, bet gan zaļo zemnieku pusē. Zatlera izredzes palielināsies, ja kāds izspēlēs savu kārti un Latvijā ieradīsies Krievijas prezidents.

Kasjauns.lv, Evija Hauka/Foto:LETA