Atbildību par demisiju Mūrniece vēlējās uzvelt Saeimai; Dombrovskis pieņēma atlūgumu

Jau kopš sava demisijas paziņojuma Mūrniece neslēpa, ka neesot gatava paņemt atpakaļ atlūgumu, taču esot gatava uzticības balsojumam Saeimā, lai deputāti izlemj, vai viņa var turpināt darbu, vai ne.

Intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" Mūrniece atzīst, ka lēmums par demisiju pieņemts emocionāli atvaļinājuma laikā, - pēdējais piliens bijis video par policijas darbinieku apzagšanos, par ko uzzinājusi no bijušā Valsts policijas priekšnieka Valda Voina zvana. Pēdējā mēneša stress pēc Jēkabpils traģēdijas ir izpaudies kā izšķiršanās demisionēt. Spiedienu rīkoties tā vai citādi ministres amatā jutusi vairākkārt.

Viņa cerot, ka uzticības balsojums būtu viņai labvēlīgs. "Ja koalīcijas partneri ZZS ir pateikuši, ka atbalsta mani, tad būtu dīvaini, ja "Vienotība" rīkotos citādi. Es domāju, ka balsojums noteikti būtu par uzticību man, neraugoties pat uz to, ko varbūt kāds "Vienotības" deputāts par mani domā. Bet tā visa ir teorija. Viss ir atkarīgs no sarunas ar premjeru," norāda ministre.

Mūrniece laikrakstam izteikusies, ka vēlētos, lai parlamentā būtu kvalificēta diskusija par iekšlietu sistēmu un tās nākotni. "Lai nebūtu tā, ka esmu vienīgā, uz kuras pleciem uzgrūst 20 gadu laikā iekšlietu sistēmā sastrādāto un aizmirst šo tēmu. Atbildība par notikušo iekšlietu sfērā ir jādala tieši tik daļās, cik ir bijis iekšlietu ministru. Tie ministri, kuri zina, kāda ir sistēma un cik grūti ir tajā strādāt, tie nāk un palīdz. Bet ir arī tādi, kuri nāk un filmējas uz iekšlietu sistēmas fona, un deklamē, ka vienīgā vainīgā pie visa šajā valstī ir iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Spējīgi vīrieši vienā dienā kļūst par tādiem dīvaiņiem, kuri atraduši vienīgo ienaidnieku Lindas Mūrnieces personā un piepildījumu savu kompleksu mazināšanā, viņu kritizējot," saka iekšlietu ministre.

Viņa esot pārsteigta par bijušo Valsts policijas priekšnieku un bijušo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Juri Rekšņu, kurš pēc Jēkabpils notikumiem rosinājis viņu demisionēt. "Pirmkārt, viņš kā šīs sistēmas cilvēks ir bijis līdzdarbīgs tajā ilgus gadus. Otrkārt, viņš bijis mans draugs ilgus gadus," skaidro ministre un piebilst, ka patiesie viņa šādas rīcības iemesli esot tas, ka amatu nācās pamest viņa sievai, ilggadējai Valsts policijas preses dienesta vadītājai Ievai Rekšņai.

Bijuši arī vairāki cilvēki, kas nākamajā dienā pēc Jēkabpils notikumiem piedāvājuši savu palīdzību. Tie bija bijušie ministri, IeM valsts sekretāri, Kriminālpolicijas priekšnieki, ģenerālis Aloizs Blonskis, Aloizs Vaznis, Laimonis Liepiņš, Valdis Pumpurs. "Protams, ka viņi teica - jā, situācija nav laba. Bet viņi, kā ģenerālis Blonskis teica - mēs, meitiņ, tev gribam palīdzēt," atceras Mūrniece.

Ministri izbrīnījis arī bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, kurš pārmeta, ka neesmu izcīnījusi iekšlietām pietiekamu budžetu. Vēl, protams, ministrs Dzintars Jaundžeikars, kurš pēc Jēkabpils notikumiem teica, ka viņš prasot manu demisiju, jo es savulaik kā opozicionāre esmu tā darījusi. "Vai arī eksperts Jurģis Liepnieks. Gudrs vīrietis, bet klūp virsū man kā tāds šunelis. Bet tas viss laikam tāpēc, ka es kādreiz viņu vinnēju tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Droši vien, ka to nevar piedot," uzskata Mūrniece.

"Un ko es Pēterim Apinim esmu nodarījusi?! Kāpēc cilvēks, kuru es neesmu dzīvē satikusi, mēģina realizēt savus kompleksus, mani apsaukājot? Būtu pieteicies uz pieņemšanu un pārrunājis tās iekšlietu sistēmas problēmas, kas viņu uztrauc," stāsta ministre.

Kā ziņots, Mūrniece pagājušajā nedēļā premjeram iesniedza demisijas rakstu. Ministre darba pienākumus plānoja pārtraukt veikt no 28. februāra, taču premjers Valdis Domborvskis pēc tikšanās ar pašu ministri vienojās, ka viņa savā amatā paliks līdz 6. jūnijam. Šajā laikā Mūrniece pagūs paveikt savus iesāktos darbus.