Tautas skaitīšana maksā 6,5 miljonus. Nauda izmesta vējā?
Daļēji pārtraucot tautas skaitīšanu tikai pusotru dienu pēc tās sākšanās, valstij, iespējams, radušies miljonos latu mērāmi zaudējumi. Latvija, vēloties ietaupīt, var būt nonākusi zaudētāja lomā.
Nākamajā dienā pēc tautas skaitīšanas sākuma atklājās, ka jebkurš, zinot cita cilvēka personas kodu un pases numuru, tautas skaitīšanas mājaslapā var iegūt sensitīvu informāciju – datus gan par ģimenes stāvokli, tautību, tālruņa numurus un tā tālāk. Datu valsts inspekcija tādēļ apturējusi tautas skaitīšanu un iedzīvotāji vairs nevar saskaitīties internetā, izmantojot piekļuvi ar personas kodu un pases numuru.
Tas nozīmē, ka dati par aptuveni 100 000 Latvijas iedzīvotāju, kas jau bija paspējuši aizpildīt anketas līdz trešdienas pusdienlaikam, var būt ļaunprātīgi izmainīti, izdzēsti vai arī tos ir ieguvušas trešās personas. Faktiski tas nozīmē, ka katrs 20. Latvijas iedzīvotājs pašlaik nevar būt pārliecināts par to, vai viņš ir pareizi „saskaitījies”, un drošs par savu datu konfidencialitāti.
Katrā ziņā šis fakts var arī likt apšaubīt tautas skaitīšanas rezultātu patiesumu. Vēloties ietaupīt, Latvijas valdība var būt ir iekūlusies vēl lielākās nepatikšanās.
Pagājušajā gada sākumā budžeta deficīta apstākļos valdība pat sprieda par to, ka Latvijā vajadzētu attiekties no tautas skaitīšanas. Tomēr Eiropas Savienība piedraudēja ar sankcijām un Latvijai paģērēja rīkot tautas skaitīšanu kopā ar visām pārējām ES dalībvalstīm.
Valsts budžets tautas skaitīšanai atvēlēja tikai 6,5 miljonus latu, kaut gan iepriekš tika sarēķināts, ka tai vajadzētu vismaz vairāk par desmit miljoniem. Vienlaikus tika nolemts tautas skaitīšanu veikt visminimālākā apjomā, prasot tikai visnepieciešamākos datus.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Latvijā tautas skaitīšanai paredzēja iztērēt vismazāk līdzekļu. Igaunijā uz vienu iedzīvotāju tērēs 10,1 latus, Lietuvā – 3,04 latus, bet Latvijā – tikai divus latus. Iespējams, ka šoreiz īstenojies teiciens: ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs. Tagad, pēc visa spriežot, nāksies pārstrādāt datu ieguves sistēmu. Nav arī skaidrs, vai tiks atzītas jau aizpildītās anketās. Sliktākā scenārija gadījumā tautas skaitīšanas stafeti vajadzēs uzsākt no jauna.
Tautas skaitīšanai atvēlētajiem 6,5 miljoniem latu lauvas tiesu – 2,78 miljonus – vēl tikai paredzēts tērēt informācijas iegūšanai no iedzīvotājiem, izmantojot portatīvos datorus. 600 000 jau iztērēti, sagatavošanās darbiem, tikpat arī tiks tērēts nomājot 2000 portatīvos datorus.
