„Beverlihilsas 90210” Dilans redzams jaunā seriālā

Osvalda labošanas darbu iestāde ir dzīvā elle gan darbiniekiem, gan tiem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu un nu izcieš sodu. Kaut arī apstākļi tur ir baisi, personāls nolēmis cietuma videi piešķirt daudz cilvēcīgākus apstākļus, izskaužot nežēlību, amorālo kultūru, aizspriedumus un cietsirdību. Balansējot uz bīstamā asmens starp dzīves brutalitāti un nāvi, kas valda šajā stingras uzraudzības ieslodzījuma vietā, amerikāņu kompānijas „HBO” seriāls „O.Z. – dzīve aiz restēm” nav viegla izklaide, bet uzdod ne vienu vien nekaitīgu jautājumu, kā arī jau laikus brīdina – tas nav domāts skatītājam ar vājiem nerviem!

Cīņa par varu, narkotiku tirdzniecība, nelegālie ieroči, nauda – tie ir atslēgas vārdi, kā cietumnieki var kaut nedaudz atgriezties vidē, kur dzīvojuši pirms cietuma. Un šī vide ir bijusi ne mazāk skarba par dzīvi aiz restēm, jo nu zem viena jumta jāsadzīvo visdažādāko tautību, reliģisko piederību cilvēkiem – gan afroamerikāņiem un musulmaņiem, gan baltajiem un dumpīgajiem īriem, itāliešiem un homoseksuāļiem. Bet veselo saprātu spēj saglabāt un melno humoru lietā liek stāstnieks Augustuss Hils, kurš reiz bija narkodīleris un aukstasinīgs slepkava, bet nu ir piekalts ratiņkrēslam.

Netrūkst ne pamatīgu lamuvārdu gūzmas, ne narkotiku lietošanas, vardarbības, kailuma un homoseksualitātes, pat izvarošanas un slepkavības, un tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc seriāls izpelnījies ne mazums komplimentu no Amerikas reperiem, turklāt atsauces uz to ir arī vairākos TV projektos. Piemēram, parodija – Homēra Simpsona jociņš, kad viņš vienā no „Simpsonu” sērijām nonācis cietumā, bet iegūst dažas privilēģijas, no kurām viena ir cepurīte – identiska tai, ko nēsā viens no „O.Z. – dzīve aiz restēm” varoņiem. Arī „Dienvidparka” autori nav atstājuši „O.Z. – dzīve aiz restēm” bez ievērības.

Šā seriāla autors ir Toms Fontana, kā arī tas, kura miesu seriāla sākumtitros izrotājis tetovējums ar burtiem OZ un asinslāsi. Fontana ir amerikāņu producents un scenārists, kurš dzimis 1951. gadā itāliešu-amerikāņu ģimenē, uzaudzis katoliskā vidē un televīzijā nonācis 1982. gadā. Viņa jaunākais darbs ir viens no šā gada visvairāk gaidītajiem TV projektiem „Bordžu ģimene” („The Borgias”), kas atklāj Vatikāna un Bordžu ģimenes cīņu par varu renesanses laikmetā, kura viens no režisoriem ir „oskarotais” īrs Neils Džordans un kurā vienu no galvenajām lomām atveido aktieris Džeremijs Aironss. Toms Fontana strādā arī kā teātra producents un savas karjeras laikā saņēmis trīs „Emmy” balvas, kā arī divas Amerikas Scenāristu ģildes balvas.

Savukārt Berijs Levinsons ir „O.Z. – dzīve aiz restēm” izpildproducents. Kā režisors, scenārists un producents viņš jau sen ir nostiprinājis savas pozīcijas kinoindustrijā, radot ne vienu vien lielisku filmu. 1988. gadā viņš saņēma „Oskaru” kā labākais režisors par filmu „Lietus vīrs” (arī Berlīnes kinofestivāla „Zelta lāci”, Amerikas Režisoru ģildes balvu), kurā galvenajās lomās bija iejutušies Dastins Hofmans un Toms Krūzs. Levinsona uzņemto filmu vidū ir arī komēdija „Labrīt, Vjetnama!” (1987), gangsterdrāma „Bagsijs” (1991, nominācija „Oskaram” par labāko režiju un kā gada labākā filma), drāma „Slaisti” (1996), politiskā satīra „Aste luncina suni” (1997, Berlīnes kinofestivāla „Zelta lācis”). Viņš saņēmis arī četras „Emmy” balvas.

Seriālā galvenās lomas atveido aktieri Kērks Eisvido, Eidiveils Akinoje-Agbaje, Ērnijs Hadsons, Terijs Kinnijs, Kristofers Meloni, Harolds Perino, Lī Tergesens, Lorēna Velēza, Dīns Vinterss, kā arī Dž. K. Simons un leģendārā puertorikāņu aktrise Rita Moreno, kura kā labākā otrā plāna aktrise mūziklā „Vestsaidas stāsts” (1961) tika apbalvota ar „Oskaru”. Pateicoties negaidītajai popularitātei, šajā seriālā kā viesaktieri piedalījušies arī Eriks Robertss un Lūks Perijs, LL Cool J un citi.

Laika posmā no 1997. līdz 2003. gadam tika uzņemtas sešas „O.Z. – dzīve aiz restēm” sezonas, nosaukumā apspēlējot amerikāņu rakstnieka L. Frenka-Bauma grāmatu (krievu rakstnieks A. Volkovs radīja plaģiātu „Smaragda pilsētas burvis”) un Holivudas „zelta klasikas” mūziklu „Oza zemes burvis” (1999), kas par zvaigzni padarīja Džūdiju Gārlendu un kura nosaukumā ietvertā Oza zeme ir leģendāra laimes vieta. Oza ir arī iesauka cietumam, kur notiek šā seriāla darbība, taču, protams, autori šo vārdu piešķīruši, apzināti ironizējot. Tāpat Smaragda pilsēta ir viena no nozīmīgākajām seriāla darbības vietām – arī tas ir aizguvums no „Oza zemes burvja”.