Īrijas latvieši apvainojušies, ka Latvijas ierēdņi māca emigrēt
Īrijas latvieši ir sarūgtināti par Latvijas ierēdņiem, kuri tautiešiem stāsta, kā izdevīgāk ir aizbraukt no tēvzemes, bet nedomā par to, kā uzturēt saikni ar latviešiem svešumā.
Tautieši, kuri devušies svešumā, lai nodrošinātu sev pienācīgu dzīves līmeni, ir sirdī rūgtums par Latvijas ierēdņiem, kuri, pēc viņu uzskata, par to vien tik domā, kā pēc iespējas ērtāk atbrīvoties no saviem pavalstniekiem.
Īrijas latviešu portālā baltic-ireland.ie rakstīs: „Dzīvojot Īrijā, redzam, ka, neskatoties uz grūtībām, valsts dara visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu emigrāciju. Tā kā bez ierobežojumiem varam skatīties Krievijas televīziju, arī par šo valsti mums ir līdzīgs priekšstats – valsts rūpējas par saviem pilsoņiem, bet, ja tie ir emigrējuši, vienalga tiek uzturētas virtuālas saites. Jādomā, ka tā notiek visās valstīs, izņemot vienu – Latviju.”
Pirms mēneša Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks nāca klajā ar savu izcilo frāzi: „Ja Latvijas iedzīvotājam kaut kas nav pa prātam, viņš var doties strādāt uz ārzemēm, vai meklēt labāku darbu šeit pat. Valsts ar katru individuāli auklēties nevar…”. Šajā laikā ministrs ir nevis ticis nosodīts, bet gan bijis kā piemērs citām ministrijām. Tā vietā, lai Latvijas valsts institūcijas rastu risinājumu emigrācijas samazināšanai un veicinātu aizbraukušo atgriešanos, notiek bezprecedenta process – ierēdņi skaidro, kā pareizi emigrēt, uzsvērts rakstā „Ierēdņi skaidros, kā pareizi emigrēt.”
27. aprīlī Ārlietu ministrijā notika preses brīfings, par kura norises pamatotību un mērķiem ir neizpratnē Īrijas latvieši. Preses brīfings sasaukts, „lai tuvojoties darba tirgus atvēršanai 1. maijā Vācijā un Austrijā, kopīgi ar Finanšu ministriju, Nodarbinātības Valsts aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu par aktualitātēm informētu potenciālos darba meklētājus”.
Šajā preses konferencē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka informēja par plānotajiem priekšlikumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, lai Eiropas Savienības valstīs strādājošajiem nevajadzētu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica stāstīja par darba meklēšanas iespējām, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā – par rezidenta un nerezidenta statusu, kārtību, kādā Latvijā deklarējami ārvalstīs gūtie ienākumi un kā par tiem nomaksājami nodokļi.
„Diemžēl uz preses brīfingu nav aicināts neviens ierēdnis, kurš paskaidrotu, kā ar aizbraucējiem tiks saglabātas nacionālās un kultūras saites. Tā teikt: „Laimīgu ceļu, brauciet tik prom, tomēr neaizmirstiet samaksāt nodokļus!”,” raksta baltic-ireland.ie.
