Intervija ar seriāla „Mīlas viesulis” saldāko pārīti. Vai viņi būs kopā?
Šķiet, ka nav tāda seriāla „Mīlas viesulis” skatītāja, kurš pēdējo mēnešu laikā, skatoties savu iemīļoto seriālu, nebūtu domās neviļus iesaucies: „Nu, kaut tas Roberts un Eva beidzot būtu kopā!”
Ūta un Lorenco seriālā „Mīlas viesulis”.
Skatītāju mīlētais, Lorenco Patanes atveidotais Roberts ir atgriezies seriālā pēc gara pārtraukuma, un atgriezies kā pavisam cits cilvēks – viņš ir traģiski zaudējis savu mūža mīlu Mirjamu, bet visu, kas viņam atlicis – meitiņu Valentīnu, grib atņemt nelabvēļi... Vai Valentīnas auklītei – sirsnīgajai un dzīvespriecīgajai Evai –, kuru atveido Ūta Kargela, izdosies iekarot šefpavāra, kurš, šķiet, nocietinājies pret jūtām, sirdi un dziedēt brūces viņa dvēselē? Saspringti sekojot viņu attiecību līkločiem, noskaidrosim, ko par to visu domā paši aktieri.
Lorenco: Es atgriezos kā viesaktieris, lai piedalītos jubilejas – „Mīlas viesuļa” 1000. – sērijā! Un mums tad gāja tik jautri, ka producente Bea Šmite man pajautāja, vai es varbūt negribētu atgriezties seriālā. Protams, ka es to gribēju! Kā Robertam man seriāls pirmoreiz bija beidzies ar lielu un brīnišķīgu mīlasstāstu ar Mirjamu. Un nu es ar prieku atgriežos, lai parādītu jaunu, pavisam citādu epizodi Roberta dzīvē.
Ūta: Nē, līdz šim man ar to nav bijis nekādu problēmu. (Smejas.) Mana varone ir pavisam cita tipa cilvēks, nekā bija Mirjama, tāpēc varu neuztraukties, ka mūs salīdzinās un teiks, ka es kopēju iepriekšējo aktrisi vai esmu sliktāka. Un, jā, arī pats Roberts ir mainījies – viņš vairs nav tas pats puisis, kāds bija pirms šiem traģiskajiem notikumiem. Viss stāsts ir citādāks, tur nav ko salīdzināt.
Ūta: Man bija apnicis sēdēt pie telefona un gaidīt, kad kāds zvanīs un beidzot piedāvās man lomu. Ja esi aktieris, dīkstāve un stresa pilna gaidīšana diemžēl pieder pie profesijas. Tāpēc es paņēmu pauzīti, lai apdomātu, ko es savā dzīvē īsti gribu izdarīt. Nu es jau trešo semestri studēju kultūru – apgūstu mākslas vēsturi Berlīnē. Esmu ļoti apmierināta ar savu lēmumu mācīties un paplašināt savu redzesloku.
Ūta: Patiesībā es jau biju domās noslēgusi savu aktrises karjeru. Uz provēm „Mīlas viesulim” mani aizsūtīja mana aģentūra. Uzreiz, kā es kinoprovēs izmēģināju ainu ar Lorenco Patani, šis projekts mani momentā aizrāva. Pēkšņi man atkal radās liela kāre spēlēt. Es ļoti vēlējos tikt pie šīs lomas, un es to dabūju! Man pašai par to ir liels prieks. Savas studijas es uz laiku esmu pārtraukusi „Mīlas viesuļa” dēļ, bet pēc tam tās noteikti turpināšu.
Ūta: Man pat nekas nebija jāsaka – skolā visi jau zināja par „Mīlas viesuli”, pirms biju paspējusi to kādam pastāstīt. (Smejas.)
Ūta: Nemaz ne! Divu gadu laikā, filmējoties seriālā „Labi laiki, slikti laiki”, es jau biju pietiekami izmācīta un zināju, ko var sagaidīt no „Mīlas viesuļa”.
Pagaidi, tas ir tikai sākums! (Smejas.)
Lorenco, tu savā dzīvē jau arī esi visu ko izmēģinājis – esi mācījies par modes dizaineru, daudz ceļojis, un tev pieder restorāns. Vai tagad esi atradis savu vietu dzīvē?
Ir daudz tādu lietu, kas man vienkārši sagādā milzu prieku. Vislielāko gandarījumu man sagādā aktiermāksla. Es labprāt spēlētu līdz pat 180 gadu vecumam! Taču diemžēl Vācijā nav pieteikami daudz lomu, lai visu laiku pietiktu visiem aktieriem. Tāpēc laiku pa laikam, kamēr nav jāfilmējas, es nodarbojos ar citām lietām, piemēram, atvēru savu restorānu. Pats jautrākais ir tas, ka arī „Mīlas viesulī” es spēlēju šefpavāru! Mans Roberts vispār ir sensacionāls tēls. Starp citu, pavāra un aktiera profesijām ir daudz kā kopīga – visu laiku jābūt „zem tvaika”, darbs ir ļoti trauksmains, un abu profesiju pārstāvjiem nepieciešams radošums, lai vispār varētu strādāt.
Un kā ar tevi, Ūta, vai arī tavā un Evas dzīvē ir kādas līdzības?
Es vienmēr esmu gribējusi būt gleznotāja, tāpat kā Eva. Ļoti ceru, ka kādreiz man tas izdosies. Tomēr nekāda lielā māksliniece no manis neiznāks, katrā ziņā – ne jau nu slavena.
Robertam tagad seriālā ir maza meitiņa. Lorenco, kā ir reālajā dzīvē – tev ir kaut kāda pieredze ar bērniem?
Es nāku no Itālijas dienvidiem. Mīlestība uz bērniem un viņu nēsāšana uz rokām man nav nekas jauns.
Pēc Mirandas nāves Roberts ir iegrimis dziļās sērās. Vai tev kā aktierim pašam nav mazliet nomācoši tik ilgi spēlēt melanholiju un dziļas sirdssāpes?
Jā, bēdas spēlēt patiešām ir grūti. Arī no paša aktiera ilgstoša emocionalitātes izrādīšana prasa daudz spēka. Taču „Mīlas viesuļa” veidotāji ir ieguldījuši milzīgu darbu šajā Roberta stāstā. Ļoti patīkami, ka visa komanda dzīvo līdzi Roberta grūtajam liktenim un novērtē manu aktierspēli. Man pašam ir ļoti patīkami, kad pēc īpaši emocionālas ainas uzņemšanas kāds no filmēšanas grupas man pienāk un paslavē: „Labi nostrādāts, Lorenco!”
Ūta: Tiešām? Un kāpēc man vēl neviens neko tādu nav teicis? (Pa jokam tēlo aizvainojumu.) Jokus pie malas! Tas ir tieši pats skaistākais aktiera profesijā – visi dzīvojam līdzi un jūtam līdzi viens otra varoņiem.
Ūta: To es absolūti nevaru iedomāties! Tas noteikti nenotiks! Roberts ir tik nepatīkams, augstprātīgs un lielīgs! (Ūta smejas, bet Lorenco sarauc pieri.)
Lorenco: Mēs ceram, ka jums ir jautri kopā ar mums! Mums ir ļoti svarīgs skatītāju viedoklis visos jautājumos, un mēs cienām konstruktīvu kritiku.
Un mēs ļoti ceram jūs satikt īpašajos „Mīlas viesuļa” fanu pasākumos!
