No amata atbrīvo KNAB priekšnieka vietnieku Vilku. VIDEO
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis pēc disciplinārlietas materiālu izvērtēšanas ir nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieku Alvi Vilku. Par viņa pienākumu izpildītāju iecelta Diāna Kurpniece.
"Manuprāt, lēmums ir prettiesisks," norādīja Vilks, paužot viedokli, ka pamatojums viņa atbrīvošanai no amata esot "pievilkts klāt".
Viņam piemēroto sodu Vilks ir apņēmies pārsūdzēt.
Disciplinārlietas izmeklēšana pret Vilku tika pabeigta nedēļas sākumā, taču tobrīd pārbaudes atzinumi netika publiskoti, norādot, ka gala lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības vai par disciplinārlietas izbeigšanu pieņems Vilnītis.
Disciplinārlieta tika ierosināta, lai izvērtētu iespējamos disciplinārpārkāpumus Vilka rīcībā saistībā ar "nolaidīgu darba pienākumu izpildi, ilgstošu bezdarbību, maldinošas informācijas sniegšanu, veicot vecākās nozares amatpersonas pienākumus PHARE 2003.gada Nacionālās programmas projekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstība un nostiprināšana" īstenošanā". Uz izmeklēšanas laiku Vilks tika atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Pēc visu disciplinārlietā esošo apstākļu noskaidrošanas komisija sagatavoja dienesta izmeklēšanas slēdzienu, kurā norādīti disciplinārlietā konstatētie fakti un lietas apstākļi, kā arī ierosinājumi par amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības vai lietas izbeigšanu. Šis slēdziens tika nodots KNAB priekšniekam, kuram bija jāpieņem lēmums par amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības vai par disciplinārlietas izbeigšanu.
Kā iepriekš vēstīja vēstīja portāls "Pietiek.com", šis gadījums saistīts ar KNAB līdz galam nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu, kas valstij draud ar 1,18 miljonu eiro (800 000 latu) atmaksu. Formāli raugoties, KNAB nav līdz galam realizējis vēl Alekseja Loskutova (V) laikā sākto projektu integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei. Par to decembrī vēstulē premjeru Valdi Dombrovski (V) brīdinājusi Finanšu ministrija (FM). FM aicinājusi Ģenerālprokuratūru līdz maijam izvērtēt projekta rezultātus.
Projekta būtība bijusi izstrādāt biroja lokālo datu bāzi, saslēgt vienotā informācijas sistēmā visas KNAB nodaļas un to tālāk saslēgt ar citām ārējām datubāzēm. Ja projekts tiktu pilnībā īstenots, tas vienkāršotu ārējās informācijas meklēšanas procesu, KNAB amatpersonām tiešsaistē būtu pieejamas meklēšanas iespējas vairāk nekā 10 Latvijas valsts informācijas sistēmās. "KNAB ikdienā izmanto daudz un dažādas datu bāzes, un, lai tas viss ikdienā ietu raitāk, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu iegūt informāciju no dažādām datu bāzēm, to salīdzinātu, izmantotu darbā un paši uzkrātu pārbaudēs uzkrāto informāciju, [vēlams] saslēgt to visu vienotā sistēmā," skaidroja Vilks.
Šim mērķim 2005.gada novembrī pēc atklāta konkursa KNAB noslēdza 374 727 latu līgumu ar AS "Dati Exigen Group" par integrētās informācijas sistēmas un lokālās datu bāzes izveidošanu. Tomēr vēl tagad, kad pagājuši vairāk nekā pieci gadi, nav pabeigta projekta ceturtā kārta, kas paredzēja KNAB informācijas sistēmas pieslēgšanu Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra sistēmai.
Pēc līguma tam bija jābūt pabeigtam jau 2006.gada 25.septembrī, bet pēc tam termiņš tika pagarināts par mēnesi. FM sniegtā informācija liecina, ka pirms gala maksājuma veikšanas firmai "Exigen" KNAB apliecinājis - projekta vispārīgie mērķi ir sasniegti un līguma ceturtās kārtas pabeigšanu birojs realizēs par saviem līdzekļiem, tomēr 2009.gada otrajā pusē un 2010.gada sākumā atklājies, ka projekta pabeigšanai nepieciešami lieli papildu līdzekļi.
Tādēļ KNAB 2010.gada budžeta grozījumos šim mērķim piešķirti 25 000 latu. No biroja amatpersonu sniegtās savstarpēji pretrunīgās informācijas izriet, ka projekts par šo naudu tomēr nav pabeigts. KNAB norāda, ka ar šo naudu nepietiek, turklāt, kā parādījis audits, programmatūra jau ir novecojusi un tā vairs nav savstarpēji savietojama.
Vilks, kurš bijis atbildīgs par programmas īstenošanu, tagad skaidro, ka pieslēgums IeM Informācijas centra sistēmai nav izveidots tehnisku iemeslu dēļ. "Viņi paši tieši tobrīd pārveidoja šo datu bāzi, un bija skaidrs, ka tīri tehniski tas neiet cauri, līdz ar to, kamēr PHARE programma vēl nebija slēgta, šo projektu nevarēja realizēt. Bez šīs komponentes viss pārējais tika realizēts, sistēmu nodeva ekspluatācijai, tā strādā, bet pieslēguma pie IeM Informācijas centra nav," stāstīja Vilks.
Vilnītis pērn septembrī uzdevis veikt iekšējo auditu, lai izvērtētu, ciktāl izdevies īstenot 1,18 miljonus latu vērto projektu, un tajā secināts, ka nav realizētas divas pēdējās no projekta piecām kārtām. Tikmēr Vilks atsevišķu auditā ietverto informāciju sauc par "melīgu". Audita gaitā neesot prasīts viedoklis no bijušajām projektā iesaistītajām biroja amatpersonām: "Finālā, manuprāt, ir uzrakstīts ļoti tendenciozs audits, kas dod pamatu apgalvot, ka projektā izstrādātā datubāze nekam nav derīga un vajadzīga, ko darbinieki tā neuzskata, jo sistēma darbojas, tā vienkārši ir jāpilnveido."
Citās domās ir Vilnītis, kurš norāda, ka reāli šī informācijas sistēma strādā tikai vienā KNAB nodaļā, nevis 12 nodaļās, kā bija plānots.
Saskaņā ar PHARE programmas nosacījumiem pilnīga projekta mērķu sasniegšana ir kritisks priekšnosacījums izdevumu segšanai no ES līdzekļiem. Tādēļ, ja Eiropas Komisija (EK) atzīs, ka projekts nav pabeigts un tā mērķi nav pilnībā sasniegti, EK var pieprasīt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, 2010.gada decembrī vēstulē premjeram brīdinājis toreizējais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš bija par PHARE programmu atbildīgā amatpersona no Latvijas puses.
Ainārs Latkovskis par Alvja Vilka atbrīvošanu no amata. LTV video
