Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 14. un 15. maijā

1. Skrundā varēs reģistrēt laulību uz vienu dienu

Skrundā piektdien un sestdien, 13. un 14. maijā notiek pilsētas svētki „Skrunda - neatkarīga novadvalsts”. Šo dienu laikā varēs izdzīvot to, kā ir būt neatkarīgas Skrundas novadvalsts iedzīvotājam.

Organizatori informē: „Iedzīvotāji varēs saņemt īpašo skrundenieka pasi, kas derīga svētku dienām. Sestdien būs iespējams reģistrēt laulību uz vienu dienu. Pilsētas centrā tiks izveidots krēsls mūsu novada konsīlijam (deputātiem). Tajā svētku laikā varēs iesēsties ikviens, atstājot savu vēlējumu pilsētai.

Kā neatkarīgā valstī mums būs arī sava nauda. Iegādājoties naudu, pasi, stājoties laulībā, Jūs ziedosiet naudu, kuru krāsim gada garumā Pilsētas pulkstenim. Par svinīgo laulību ceremoniju, pasu izsniegšanu un naudas maiņu rūpēsies Rudbāržu un Skrundas amatierteātri. Ceremoniju norise no pulksten 11.00 līdz 15.00.”

Vēl ir paredzēti šādi pasākumi:

pulksten 18.00 Pilskalna estrādē - Modes deju un aerobikas festivāls;

* pulksten 22.00 Saldus ielas stāvlaukumā - Jāņtārpiņu karnevāls, nakts orientēšanās sacensības pilsētā karnevāla tērpos, bet Pilskalna estrādē - Disko nakts.

* no pulksten 6.00 Ventas krastā - Zivju modināšana;

* no pulksten 8.00 Tirgus laukumā – pavasara gadatirgus, bet skvērā pie Kultūras nama no pulksten 10.00 – amatnieku tirdziņš „Ražots Skrundas novadā”;

* pulksten 10.00 – Skrundas ielās notiks Pilsētas modināšana, bet pie Kultūras nama - koncerti un citi pasākumi.

* pilsētā būs arī atraktivitātes bērniem ar klauniem, sporta aktivitātes, karatē paraugdemonstrējumu, ģimeņu ātrrāpošanas sacensības un citas jautras izdarības;

* pulksten 17.00 Ventas krastā – Laivu parāde „Mans ministru kabinets”, kā arī netradicionālās sporta sacensības „ Uzvelc mani kalnā…”;

* pulksten 20.00 pilsētas estrādē – svētku koncerts „Zvaigžņu mirdzumā”;

* pulksten 23.00 pilsētas skvērā – „Vētras saites”, kuras no kosmosa caur mūziķu zemapziņu, dzirdi un rokām skanēs instrumentāla mūzika, ļaujot klausītājiem sajust, ka gan viņi paši, gan pasaule ir daudz plašāka, labāka un skaistāka, nekā tiem ikdienā šķitis;

* pulksten 22.00 Kultūras namā - Tautas balle, bet

* pulksten 23.45 – svētku uguņošana.

Sīkāk internetā: www.skrunda.lv.

Tuvojas Skrundas svētki

* pulksten 12.00 Kalpaka laukumā sāksies draiskais skrējiens „Ciecernieks", bet Līgo skvērā pie strūklakas notiks Latvju rotaļu un danču darbnīca kopā ar folkloras kopu „Medainis”;

* Bērnu un jaunatnes centra pagalmā visu dienu - Saldus novada bērnu kolektīvu koncertprogramma;.   

* no pulksten 12.30 pilsētas centrā - Latvijas skeitborda čempionāta posms, skrituļslidošanas paraugdemonstrējumi un apmācība, strītbols, velomaratons;

* pulksten 17.30 norisināsies motociklu parāde;

* pulksten 18.00 - svētku gājiens no pilsētas centra uz Kalnsētas parku;

* pulksten 19.00 Kalnsētas parkā - svētku noslēguma koncerts „Šai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc”. Koncertā piedalīsies Saldus novada dejotāji un kori, pūtēju orķestri no Saldus, Latvijas Universitātes un Talsiem. Gaismas stāstu veidot palīdzēs novadnieks Andris Ērglis un Dūdumu ģimene, dziedātājs Normunds Rutulis, kā arī šī gada jubilārs, maestro Raimonds Pauls.

* pulksten 22.00 - zaļumballe ar pūtēju orķestri „Saldus” un grupu „Klaidonis”, bet

* bet  Kalpaka laukumā pulksten 22.00 sāksies ballīte jauniešiem, kurā spēlēs „Night Star”, „Evade”, DJ Matīss, DJ Ziggy, DJ Gints Tunēns un citi.

Sīkāk internetā: www.saldus.lv.

Savukārt zemgalieši un vidzemnieki sestdien, 14. maijā var doties uz Daugmali, kur pulksten 12.00 sāksies Daugmales pilskalna svētki „Es uzkāpu pilskalnā, Dvēselīti meklējot”. Pilskalnā varēs sastapt un izbaudīt daļiņu no 12. gadsimta dzīves – vizināties vikingu kuģī „Pardus”, apmeklēt senlietu un amatnieku darinājumu tirgotājus, vērot un piedalīties senajās cīņās, baudīt Rīgas folkloras kopas „Vilkači” un novada folkloras kopu uzstāšanos, iemēģināt roku loka šaušanā, nobaudīt autentiski pagatavotu senlaiku zupu un ne tikai.

Daugmales pilskalna svētki ir nebijis pasākums, tāpēc pasākuma organizatori cer, ka ar laiku tas kļūs par tradicionālu notikumu ne tikai novada iedzīvotājiem, bet arī tā viesiem.

Daugmales pilskalns ir teiksmām un leģendām apvīts kultūrvēstures objekts, 10. un 12. gadsimtā tas bijis ievērojamākais tranzīttirdzniecības centrs Rīgas līča tuvumā un piedzīvojis savus uzplaukuma laikus. Pilskalns minēts dāņu vēsturnieka Sakša Gramatiķa Dānijas vēsturē un Indriķa Livonijas hronikā.

Pilskalna svētku programma:

* pulksten 12.00 - ugunskura aizdegšana;

* pulksten 12.20 - seno cīņu demonstrējumi uz pilskalna vaļņa;

* pulksten 13.15 - Rīgas folkloras kopa „Vilkači”;

* pulksten 14.00 - Baldones koklētāju ansambļa „Dzītari” priekšnesums;

* pulksten 14.30 - sieviešu kopas „Līves” un meiteņu ansambļa „Taurenītis” priekšnesums;

* pulksten 15.15 - Katlakalna folkloras kopa; A. Kapusta vadībā

* pulksten 17.30 – imitēts uzbrukums Daugmales pilskalnam, seno cīņu demonstrējumi biedrības „Ugunszīme” izpildījumā;

* pulksten 18.00 - kopīga noslēguma dziesma.

Sīkāk internetā: daugmalespilskalns.lv.

Īsti latgalisku viesmīlību varēsim izjust svētdien, 15. maijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kad tur „Novadu dienu Rīgā” ietvaros sabrauks Latgales novada labākās folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, dažādu prasmju meistari, tautas lietišķās mākslas studijas un individuālie amatnieki.

No pulksten 12.00 līdz 17.00 muzejā darbosies ap 50 Latgales folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu, kopā vairāk nekā 750 dalībnieku.

Atbilstoši tradīcijām tiks izspēlētas dažādas situācijas – ganos dzīšana, veļas diena, slotu siešana un zālīšu vākšana, kartupeļu stādīšana un mēslu vešanas talkas, izpriecas pēc padarītā darba ar mielastu, dziedāšanu un dančiem. Visas norises papildinās latgaliešu sētai raksturīgie godu un gadskārtu ieražu balsi (bolss – tā Latgalē sauc senākās tautasdziesmas), apdziedāšanās dziesmas un citu gadskārtu ieražu balsi, darba un sadzīves dziesmas. Neizpaliks arī Maija dziedājumi pie krucifiksa.

Apmeklētāji varēs ne tikai vērot, bet arī iesaistīties visās nodarbēs – lauku, mājas un virtuves darbos, karošu grebšanā un virvju vīšanā, kā arī dziedāšanā, muzicēšanā un sadancošanā.

Latgales dienā būs iespēja mieloties ar garšīgo Latgales mājas sieru, speķa raušiem, skābeņu zupu, pašceptu baltmaizi, medu un citiem gardumiem, kā arī priecāties par īstu meistaru darinājumiem – adījumiem, izšuvumiem, austām segām un grebtām karotēm.

Muzeja darba laiks:no pulksten 10.00 līdz 17.00.

Biļešu cenas: Ls 2 (studentiem – Ls 1, skolēniem – Ls 0,5).

Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv/

5. Bērnu pasaule Ķīpsalā

No 13. līdz 15. maijam Ķīpsalas hallē notiek izstāde „Bērnu pasaule 2011”, kas pulcē ģimenes, lai viņas saņemtu vērtīgu informāciju, iegādātos bērnu preces un pakalpojumus ar ievērojamām atlaidēm, izklaidētos un kopīgi atpūstos dažādos pasākumos un atrakcijās.

„Bērnu pasaule” savu piekto dzimšanas dienu svinēs kopā ar Karlsonu un brālīti, un ciemos ir gaidīti gan mazi, gan lieli. Turklāt kā jau kārtīgā dzimšanas dienā neizpaliks arī lielā dzimšanas dienas torte ar svecītēm.

Šogad īpaši tiek domāts par tiem mazajiem ķipariem, kas pirms pieciem gadiem vēl sēdēja ratiņos, bet šogad uzsāks vai jau ir uzsākuši skolas gaitas. Tādēļ līdzās plašajai izstādes ekspozīcijai būs arī interesantas nodarbes un speciāls piedāvājums skolas vecuma bērniem.

Visas trīs izstādes dienas uz lielās skatuves notiks rosība un muzikāli pasākumi – uzstāsies dziedošie un dejojošie bērni no Rīgas, Ogres, Jelgavas, Mārupes un citām pilsētām. Tostarp uzstāsies arī Nila Īles perkusionistu studija „Varenie klikšķi” un Artūra Manguļa studijas dziedošie bērni.

Sestdien, 14. maijā pulksten 12.00 mazos un lielos apmeklētājus pārsteigs burvju mākslinieku Pecolli burbuļšovs un burvju triki, bet pulksten 15.00 uz lielās skatuves ciemosies iestudējuma „Karlsons, kas dzīvo uz jumta” dalībnieki. Bērniem būs iespēja tikties ar Karlsonu, Brālīti un viņa ģimeni, zagļiem, Boku, kā arī suņuku Frici Mazo, un nogaršot lielo dzimšanas dienas torti.

„Bērnu pasaules” ekspozīcijā – plašs preču un pakalpojumu klāsts gan maziem, gan lieliem. To veidos apģērbi un apavi zīdaiņiem un bērniem, bērnu un zīdaiņu higiēnas preces, bērnu pārtika, preces mazuļu veselībai, muzikālas, attīstošas, radiovadāmas un izklaidējošas rotaļlietas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas konstruktori, sporta preces, rotaļu laukumi, rati un autokrēsliņi visplašākajā izvēlē, mēbeles bērnistabām un šūpuļkrēsli māmiņām.

„Bērnu pasaules” darba laiks: 13. un 14. maijā no pulksten 10.00 līdz 19.00, bet 15. maijā – no pulksten 10.00 līdz 18.00.

Biļešu cenas: bērniem līdz 4 g. v. – bez maksas, no 4 līdz 18 g. v. – Ls 1,50; pieaugušajiem – Ls 2,50; pensionāriem – Ls 2; ģimenes biļete (2 pieaugušie un 2 bērni vai 1 pieaugušais un 3 bērni) - Ls 5,50.

Sīkāk internetā: www.bt1.lv.

6. Sūnu un ķērpju izstāde dārzā

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (Rīgā, Kandavas ielā 2) līdz 12.jūnijam ir aplūkojama Latvijas sūnu un ķērpju izstāde, kurā varēs iegūt informāciju par to uzbūvi, vairošanos, izmantošanu, izpētes vēsturi un daudz ko citu.

Sūnas un ķērpji ir noslēpumaini organismi, kas sastopami gan mežos, purvos un pļavās, gan uz augsnes un koku stumbriem, gan māju jumtiem un bruģakmeņiem. Tie ir vieni no evolucionāri senākajiem organismiem, tie pirmie apmetas uz dzīvi vietās, kur nekas neaug, pamazām veidojot augsnes slāni un radot augu augšanai piemērotu vidi. Neskatoties uz plašo izplatību, cilvēki maz pazīst sūnas un ķērpjus: sūnas ir zemākie augi, bet ķērpji ir organismi, kuri veidojas simbiozē augot aļģēm un sēnēm.

Izstādē ir apskatāmas 50 Latvijas sūnu un 20 ķērpju sugas.

Sīkāk internetā: www.botanika.lu.lv/

Savukārt rīdziniekiem, kuriem ir slinkums brīvdienās izbraukt ārpus Vecrīgas, svētku sajūta radīs pašā pilsētas centrā, kur svētdien, 15. maijā no pulksten 12.00 līdz 15.00  notiks Amatu ielas svētki, aicinot ikvienu rīdzinieku un Rīgas viesi kopīgi svinēt Amatu ielā esošās Mazās Ģildes 145 gadu jubileju.

Svētdien līdzās Līvu laukumam būs:

* Audēju, koka apstrādātāju, galdnieku, pinēju, pērļotāju, ādenieku, keramiķu un gleznotāju amatu prasmju demonstrējumi;

* iespēja ikvienam pašam izmēģināt roku amatu prasmēs;

* fotografēšanās senatnīgos tēlos;

* piedalīšanās kopīgā svētku gobelēna aušanā;

* Mazās Ģildes nama vēsturisko telpu apskate;

* konkursi un atrakcijas bērniem;

* mūziķu, dejotāju, aktieru un cirka mākslinieku priekšnesumi;

* Rīgas Pilsētas Būvvaldes, Latvijas Nacionālā arhīva un Rīgas „ĢeoMetra” izstādes un

* Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncertieraksti.

Sīkāk internetā: www.gilde.lv/maza..

Elmārs Barkāns/ Foto: publicitātes foto, Lita Krone/ LETA