Naktī uz svētdienu Latvijā novērots bolīds. VIDEO
Naktī uz svētdienu praktiski visā Latvijā debesīs bija novērojama liesmojoša bumba. Cilvēki satraukušies zvanīja glābējiem un gatavojās ļaunākajam. Tomēr uztraukumam nav pamata.
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks LU mājaslapā raksta, ka cilvēkus pārbiedējusī spožā un degošā lode ir meteorīta paveids – bolīds, kas nekādu katastrofu nav izraisījis.
Uguns bumba virzījās uz austrumiem
Naktī no 21. un 22. maiju ap pulksten 2.40 Latvijas debesīs tika novērots sadegošs debess ķermenis – bolīds. Vilks pēc aculiecinieku vēstījumiem rekonstruējis bolīda lidojuma un eksplozijas gaitu:
Bolīds ir neliels debess ķermenis, kas ielido Zemes atmosfērā un sadeg, radot spožu uzliesmojumu. Ziņojumi no vietām, kur aculiecinieki dzirdējuši arī spēcīgu skaņu, ļauj noprast, kur notika bolīda eksplozija.
„Bolīds redzēts praktiski visā Latvijā, no Ventspils līdz Rēzeknei un no Alojas līdz Daugavpilij. Novērota liela, apaļa uguns bumba, kas pēc redzamā izmēra salīdzināma ar Mēnesi. Tā bijusi tik spilgta, ka izgaismojusi visu apkārtni, uz brīdi kļuvis gaišs kā dienā. Pēkšņais uzliesmojums daudzus cilvēkus sabiedējis, piemēram, autovadītāji strauji bremzējuši. Aculiecinieki to salīdzina ar zibspuldzi vai prožektoru, kas iespīd logā. Vairumā gadījumu redzēta spilgti zaļa gaisma, kaut arī minētas arī citas nokrāsas. Parādības ilgums dažas sekundes, vidēji minētas trīs sekundes. Uguns bumba virzījusies uz austrumiem, šo virzienu norāda dažādās vietās atradušies novērotāji. Daži piemin arī uguns bumbas asti. Novērotāji Vidzemē dzirdējuši arī skaņu, kas atskanēja pāris desmitus sekunžu (dažādi novērotāji norāda laiku 0,5 – 2 minūtes) pēc bolīda parādīšanās. Dažviet skaņa bijusi ļoti stipra (nereāls dārdiens, milzu blīkšķis, dreb gaiss, norīb logi). Kurzemē skaņa nav dzirdēta.
Šādu parādību var izraisīt pat dažus kilogramus vai dažus desmitus kilogramu smags ķermenis. Kad tas ar kosmisko ātrumu (11 līdz 72 km/s) ielido Zemes atmosfērā, tas strauji bremzējas un sakarst. No virsmas iztvaikojušās gāzes intensīvi spīd, radot uguns lodi. Visa parādība var ilgt no dažām sekundēm līdz aptuveni minūtei. Skaņa norāda uz to, ka debess ķermenis ielidojis atmosfērā visai zemu, varbūt pat līdz 20 kilometru augstumam. Lidojuma beigu posmā atmosfēras apakšējos slāņos, kur gaisa blīvums ir lielāks, ķermenis bremzējas ļoti strauji un sadeg ar sprādzienu, reizēm sadaloties gabalos. Atsevišķi gabali var nokrist zemē, bet var arī sadegt pilnībā” zinātnes portālā terra.lu.lv raksta Vilks.
Bolīda pēda virs Latvijas
Enciklopēdijās par bolīdiem rakstīts: „Paretam gadās redzēt meteorus, kas spožumā pārspēj Veneru vai pat pilnu mēnesi. Tos rada meteoroīdi, kuru masa ir daži grami. Šādus meteorus sauc par bolīdiem. Bolīda lidojums ilgst vairākas sekundes, un tas iekļūst atmosfērā dziļāk nekā parastais meteors. Tam var būt skaidri saredzami izmēri un pilienveida forma. Atkarībā no lidojuma ātruma bolīda krāsa ir no sarkanīgas līdz baltai. Jonizētās gāzes, kas palikušas bolīda trajektorijā, vēl kādu brīdi turpina spīdēt. Šo parādību sauc par bolīda pēdu.”
Glābēji lidojošo bumbu neķer
Bolīda lidojuma un uzliesmojuma laikā satrauktus zvanus saņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – gan no Rīgas un Pierīgas, gan Ogres un Ķeguma puses, bet uz tiem nereaģēja - vien uzklausīja satraukto stāstus.
Tā kā VUGD nav saņemta papildus informācija, ka gaisma būtu piezemējusies vai kaut ko aizdedzinājusi, VUGD pieņēma šos zvanus, bet uz notikuma vietu neizbrauca.
Iedzīvotāji glābējiem zvanījuši un interesējušies, kas ir gaismas avots, taču VUGD šāda izskaidrojuma nav, teica VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.
„Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējis!”
Pirmais ziņojums saņemts ap pulksten 2.40, kad uz VUGD zvanīja zemessargs Reinis Pētersons, kurš, braucot pa Jūrmalas šoseju Rīgas virzienā, redzējis debesīs spilgtu, kustīgu gaismu, kas virzījusies Rīgas jūras līča virzienā.
Pētersons pastāstīja, ka uz šosejas vietā, kur tradicionāli pār šoseju veidojas miglas zona, mašīnas salonu piepildījis spilgti zils apgaismojums.
„Kādas divas trīs sekundes likās, ka nelielā attālumā pārgāja pāri milzīga komēta vai asteroīds - pat nezinu, kā to nosaukt - un aizgāja virzienā uz Skandināviju. Tajā brīdī, kad es ieraudzīju to komētu, man bija abas divas kājas uz bremžu pedāļa, jo asteroīds bija tik liels, ka es gaidīju, ka būs triecienvilnis vai kas tamlīdzīgs. Grūti uzburt tā brīža emocijas.
Protams, mēs piezvanījām uz 112 un pateicām. Stādījos priekšā, ka esmu kaprālis Pētersons no Zemessardzes, lai cilvēki nedomātu, ka es esmu kaut kāds „Tele2” reklāmas aģentūras cilvēks, bet viņi teica, ka līdzīgi zvani jau ir bijuši pirms tam.
Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējis,” atzina zemessargs.
„Nebija pārāk patīkama sajūta”
Arī kasjauns.lv lasītāji savos komentāros stāsta par bolīda novērojumiem
Dace: „Esmu Siguldā. Naktī pamodos no skaņas. Man logiem aizvērtas žalūzijas, kurām cauri nospīdēja ļoti, ļoti spilgta gaisma. Uzlēcu kājās, pieskrēju pie loga, bet vairs neko nemanīju un tā vēl šodien mocījos, jo nevarēju saprast vai to nosapņoju, vai kas tas bija.”
Aaaa: „Man arī bija tā laime redzēt. Ķekavā! Visiem kam stāstījām neviens neticēja.”
Mārīte: „Valmierā arī vairāki cilvēki redzējām. Izskatījās kā mēness, tikai nedaudz lielāks. Redzējām kādas četras sekundes.”
Kristaps: „Šonakt to visu redzēju Koknesē. Paši bijām apmetušies pie Daugavas, kad pēkšņi viss tika izgaismots un virs galvām uz ziemeļu pusi parādījās krītošs meteorīts. Divas, trīs sekundes viss bija izgaismots ar zaļgani zilu gaismu…
Tas izdzisa, iespējams, nesasniedzot zemes virsmu, bet jocīgi bija, ka pēc apmēram 15 sekundēm bija tāds šāviens. Un, lai cik vēl jocīgāk tas neskanētu, visas zivis, kas bija Daugavas augšpusē palēcās apmēram 30 cm virs ūdens. Vienu brīdi domāju, ka sāksies pasaules gals.”
Marta: „Sēžu pie datora monitora apgaismotā istabā un cauri aizkariem redzu, ka netālu no Mēness aiziet tāds kā baigi lielais un spožais meteors, izskrēju uz balkona, bet tas jau bija pazudis un nekādus sprādzienus nedzirdēju. Ātri gan tas meteors/komēta/NLO pazuda.”
Land: „Mazais negulēja, tamdēļ ap 2.40 bijām nomodā Salaspils dārziņos. Arī mēs ar vīru redzējām zili baltu gaismu , bet nesapratām, kas tas bija. Aizkari priekšā, bet istaba kļuva gaiša. Gaisma bija tā kā stars, bet plats.., nu, nezinu, kā, lai pat apraksta.”
Bigacis: „Tātad, bija tā. Sēdējām pie ugunskura, dziedājām, runājām. Pēkšņi palika diezgan gaišs un jau sevi sāku lamāt, ka atkal esmu pazaudējis laika izjūtu un aizsēdējies līdz rīta gaismai. Te pēkšņi pārlaidās smuka gaiša bumba pāri galvām, lielumā mazliet mazāka par debesīs esošo Mēnesi. Aizlidoja Vecpiebalgas virzienā. Pēc tam kādu laiciņu nebija pārāk patīkama sajūta. Protams, pēc maza brīsniņa jau kļuva atkal pienācīgi tumšs. Zvanīja draugi, kas tobrīd ballējās Straupē - gribēja palielīties, ka redzējuši debesīs kvēlojošu bumbu. Kamēr runājām, noskanēja divi, trīs ļoti attāli pērkonam līdzīgi dārdi tajā pusē, no kuras lidoja tā bumba un šo skaņu laikā pārtrūka telefona saruna. Tā, lūk.”
