Atceļ sodu Liepājas pašvaldības policista blondās sievas apvainotājam
Liepājas pašvaldības policija (LPP) atcēlusi 25 latu lielo sodu, kuru tā uzlika Linardam Laimonim Ozolam, kurš LPP Administratīvās nodaļas priekšnieka dzīvesbiedri nosauca par blondīnīti.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka šī gada martā Ozols savam paziņam veda kravu ar briketēm. Tomēr viņš nevarēja iebraukt Lāčplēša ielas 20. nama pagalmā, jo iebrauktuvi bija aizšķērsojusi apvidus automašīna.
Toreiz Ozols Liepājas laikrakstam „Kurzemes Vārds” pastāstīja: „Gāju meklēt saimnieku. No mājas iznāca sieviete ar blondiem matiem. Palūdzu, lai pabrauc nostāk. Bet viņa sacīja, ka tā esot viņas sēta. Es gan iebildu, ka pagalms, visticamāk, ir koplietošanas. Taču nekā! Viņa pagriezās un iegāja atpakaļ mājā. Pēc tam atgriezās, un es viņu atkal uzrunāju: „Blondīnīt, pabrauciet to mašīnu nost, lai var iebraukt pagalmā. Cilvēks taču nestieps briketes tādu gabalu!” Uz to viņa jau atcirta, ka esmu viņu apvainojis. Bet džipu tomēr viņa pabrauca malā, un pagalmā tikām.”
Mašīnas īpašniece, kura kā vēlāk izrādījās bija LPP Administratīvās nodaļas priekšnieka Ginta Krēslas dzīvesbiedre Sandra, par Ozola kunga izrunāšanos bija apvainojusies un savu nodēvēšanu par blondīnīti uzskatīja par nāvīgu apvainojumu, par ko pažēlojās sava vīra kolēģiem, kuri ātri vien atrada Ozolu un viņu par personas apvainošanu sodīja ar 25 latu lielu sodu.
„Ja būtu parasts cilvēks uzrakstījis sūdzību policijai, ka viņu kāds nosaucis par blondīni, domāju, neviens nebūtu licies zinis. Kad izrādījās, ka tā ir policijas šefa sieva, viņa gribēja izrādīt savu varu.
Viņu jau vairāk aizķēra nevis tas, ka par blondīni nosaucu, bet, ka pateicu, ka sēta ir nevis viņas, bet koplietošanas. Policija arī laikam apvainojās, jo manā lēmumā bija norādīti panti, pēc kuriem tieku sodīts, bet likums nebija uzrādīts. Tad uzrakstīju Seska kungam sūdzību par to, ka varbūt tie panti ir no kādas Raimonda Paula dziesmas, kas ir aizliegta kā padomju gados,” portālam nra.lv stāsta Ozols.
Šis gadījums pievērsa sabiedrības uzmanību un Ozola kungu bez maksas apņēmās aizstāvēt jurists Ivars Kazāks. Gan Ozols, gan Kazāks uzskatīja, ka personas nodēvēšana viņa matu krāsas vārdā nav uzskatāms par apvainojumu un lēmums ir jāpārsūdz.
Te jāpiebilst, ka apvainotā sieviete arī nesnauda. Viņa bija atradusi divas liecienieces, par kurām Ozols saka: „Viena sieviete teica, ka viņa sēdējusi pie atvērta loga un visu redzējusi, bet, atvainojiet, kurš desmit grādu salā sēž pie vaļēja loga? Otra sieviete iznāca ārā tad, kad sākām jau kraut briketes, viņa savā dzīvoklī neko nevarēja dzirdēt. Es varu Dieva priekšā pateikt, ka nekad mūžā nevienu neesmu nosaucis par pamuļķi,” nra.lv stāsta Ozols.
Tagad pēkšņi lieta par Ozola sodīšanu pēkšņi ir pārtraukta un viņam uzliktais sods ir atcelts. Liepājas pašvaldības policija gan savu lēmumu nekomentē. Pats reabilitētais saka: „Ja nebūtu tāda atbalsta no avīzēm, televīzijas un advokāta, droši vien man būtu bijis grūti panākt taisnību. Bet tagad sanāk – ja biksēs ir kaut kas mīksts un smirdīgs, od kuru staru gribi, smaka ir vienāda. Domāju, ka policijai šī būs laba mācība un lietvārdus turpmāk par lamuvārdiem neuzskatīs.”