Dace Pelēkā neatteiktos kļūt par VID vadītāju

Intervijā Latvijas Radio Pelēkā norādīja, ka patlaban viņai nav bijusi saruna ne ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), ne finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) par pretendēšanu uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu.

Pēc Pelēkās teiktā, nav tiesa, ka viņa būtu kategoriski noraidījusi iespēju kļūt par VID vadītāju. Viņa skaidroja, ka brīdī, kad uz amatu tika izsludināts konkurss, viņa tikai noraidījusi iespēju piedalīties tajā.

Intervijā Pelēkā nenoraidīja gatavību pretendēt uz amatu, tomēr tas esot jāapsver un detalizēti jāizvērtē. Kā norādīja amatpersona, šādu iespēju viņa pieļauj, redzot, kas notiek ar VID kolektīvu, kas ir satraukts par publiski izskanējušajiem apvainojumiem dienestam, ka tas pilda politiskus pasūtījumus un nespēj patstāvīgi strādāt.

Kā ziņots, VID ģenerāldirektora amatam patlaban izvirzīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Partijas "Vienotība" iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Vienotība" trešdien pauda, ka tikšanās laikā ar Koļegovu atklājās "būtiskas pretrunas" starp kandidātes skaidrojumiem un publiskajos reģistros pieejamo informāciju par SIA "Pallogs" dividenžu izmaksām, jo publiski pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču lēmumi paredz peļņu nesadalīt.

Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotības" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs", kurā viņai pieder 50% daļu. Kučinskis atzina - ja šī informācija viņa rīcībā būtu nonākusi ātrāk, viņš jautājumu par Koļegovas apstiprināšanu amatā būtu uz nedēļu atlicis. Premjers arī solīja pieprasīt informāciju no Koļegovas par šo situāciju. "Ja viņa melojusi, tad ir melojusi. Ja ir apmelota, tad ir apmelota," noteica Kučinskis. Jebkurā gadījumā, pastāvot aizdomām, viņa uzdevums esot pārbaudīt, uzsvēra premjers.

Koļegovai, kopš viņas vārds izskanēja saistībā ar kandidēšanu uz VID vadītāja amatu, veltīti arī pārmetumi saistībā ar disciplinārsodiem pašreizējā amatā, neprecizitātēm amatpersonas deklarācijā, kā arī par viņas dalību uzņēmumā "Pallogs".

Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu. Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa.

Tika uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Koļegova, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, taču pēdējie divi atteicās pretendēt uz attiecīgo amatu.

Koļegovu VID vadītāja amatam izvirzīja finanšu ministre.

Kā liecina informācija VID mājas lapā, Pelēkā 2002.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā. 2006.gads tajā pašā augstskolā viņa saņēmusi maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā, savukārt Latvijas Universitātē ieguvusi jurista izglītību.

Patlaban Pelēkā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā studē maģistra studiju programmā projektu vadībā.

VID viņa sākusi strādāt 2002.gadā Galvenās nodokļu pārvaldes Nodokļu grāmatvedības daļas Nodokļu ekspertīzes nodaļas galvenā nodokļu inspektores amatā.

Tālākajā karjerā viņa bijusi Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas un ekspertīzes nodaļas galvenā juriste, Metodikas nodaļas galvenā juriste, Darījumu apliecinošo dokumentu nodaļas priekšniece, Nodokļu grāmatvedības daļas priekšniece, kā arī Nodokļu un nodevu grāmatvedības un pārējo valsts ieņēmumu piemērošanas daļas vadītāja un Nodokļu maksātāju konsultāciju pārvaldes direktora vietniece.

2010.gadā viņa kļuva par VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieci.

VID ģenerāldirektora vietnieces amatā Pelēkā tika iecelta pērn aprīlī.