Prezidenta Andra Bērziņa vērienīgās bagātības

Vecrīgā, Vaļņu ielā 11, Bērziņam pieder plašs dzīvoklis. Namā ir SEB bankas filiāle, un savulaik Bērziņš, izmantojot pirmpirkuma tiesības, šos apartamentus nopircis no savas nu jau bijušās darbavietas — Unibankas.

Pamati šim darījumam likti vēl pirms 2000. gada, kad SIA Vaļņu nams 11 daļas iegādājās Bērziņš, ekspremjera Andra Šķēles bijusī sieva Dzintra Šķēle, uzņēmējs Juris Aizezers un Ieva Krastiņa.

Bērziņam ir īpašumi arī tālu prom no galvaspilsētas — Latvijas mežos. Kolkas pagastā daudzus pārsteidz, kā Bērziņam izdevies tikt pie mājas jūras krastā, mežā, kur viņam kopīpašumā ar bijušās sievas brāli Andri Raviņu pieder ēkas ar zemi.

Mežs „pārvēršas” par ganībām

Mājas ir mežā Vaidē, simt metru no jūras, taču visas atļaujas, protams, ir, savu parakstu devis gan nu jau bijušais Slīteres nacionālā parka direktors Elmārs Pēterhofs, gan tā laika pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Ose. Vietējie zina stāstīt, ka Bērziņa kompanjons Raviņš neslēpis — mazliet nepatikšanas bija, bet nu viss ir pāri.

Īpašumu pārdeva iepriekšējais saimnieks Austris Eglītis, kurš Kasjauns.lv apstiprina, ka viņš te neko nav būvējis, visas ēkas tapušas pēc viņa. Nekādas darīšanas ar Bērziņu Eglītim neesot bijušas, visu kārtojis Raviņš kā pilnvarota persona.

Un kā tad drīkstēja būvēties mežā? Bijušais Slīteres nacionālā parka direktors Elmārs Pēterhofs stāsta: „Tur bija gaužām vienkārši. Zemes robežu plānā bija atzīmēts, ka tur ir nemeža zeme, laikam ganības.” Šādu plānu izsniedzis Valsts zemes dienests. Kādas ganības, ja skaidri redzams mežs? „Tādu lietu bija ļoti daudz. Mēs dažos gadījumos apstrīdējām, bet noteicošais bija Valsts zemes dienesta lēmums. Šis nebija trakākais gadījums, mēs tur bijām apskatīt — skraja vieta, ar zāli apaugusi,” Pēterhofs zina teikt, ka pirms kara šeit pat bijusi visai rosīga lauksaimniecība, bijuši dārzi un pat rudzu druvas.

Vietējiem cilvēkiem, ko tādu dzirdot, sirds ir pilna: „Jebkurš mežinieks, paskatoties uz šīm priedēm, pateiks, ka tās ir augušas mežā — tās ir slaidas. Klajumā priedes ir zarainas.”

Elektrību pagaidām var pieslēgt priedēm

Bērziņš, starp citu, vispirms iegādājies vasarnīcu citur Kolkā, Saunaga—Vaides ceļa malā, bet vieta bijusi ļoti purvaina, slapja, ar vecu māju, kurai sēdušies pamati. „Tad viņš izvēlējās zemi labākā vietā, bez odiem un dunduriem. Tikai mainījās attīstības plāni, un viņam vairs neko neļāva,” zina teikt Pēterhofs.

Kā liecina deklarācija, Bērziņam Kolkas pagastā mežā pieder deviņi zemes gabali (viņš sadalījis lielāku teritoriju), ir pat pievilkta elektrība, bet nu vairs likumdošana neļauj izvērsties. Varam tikai minēt, kāda būs Bērziņa kā Valsts prezidenta attieksme pret vides aizsardzību, ierobežojumiem būvniecībai kāpās, mežos, nacionālajos parkos.

Un vietējiem par Bērziņa darbību Kolkā ir savs viedoklis un novērojumi — savulaik viņš medījis Slīteres nacionālajā parkā un bijis itin draudzīgs ar Pēterhofu. Ir versija, ka labākā zemes gabaliņa meklējumos roku varēja pielikt Ventspils reģionālā vides pārvalde.

„Tajā meža zemes gabalā bija kopšanas cirte, un, papildus nocērtot 14 kokus gar meža lauces malu, tika iegūts būvlaukums. To elektrību sadalītajiem zemes pleķīšiem viņi pievilka, jo ticēja, ka Saeima mainīsies, „oranžie” uzvarēs un izdosies aizsargjoslu likumu izgrozīt un vienas mājas vietā uzcelt piecas. Ne jau sev, bet pārdošanai,” — tā viens no „Kas Jauns” avotiem, kurš vēlas palikt anonīms. Jāpiebilst, ka „mežganību” īpašnieks pārstāv Zaļo un zemnieku savienību.

Bijušais zemnieks gatavs piketēt

Lielākoties Bērziņa īpašumi atrodas Vidzemē, viens no tiem Līgatnē, dažus kilometrus no pagasta centra — ēkas un 23 hektāri. Šim īpašumam pašā pagasta malā, desmit minūšu gājienā no Zvārtas ieža, ir savs bēdu stāsts. „Kas Jauns” sagaida bijušais saimnieks Arnis Matrozis, kas piekritis būt par gidu uz „Ennēm”, lai arī viegli nav — vairākus gadus viņš atturējies apraudzīt saimniecību, kuru 1998. gadā par salīdzinoši niecīgu parādu atņēma Bērziņa vadītā Unibanka.

„Baņķieri, skaidrs, ka ir badīgi, bet prezidentam tas nepiedien,” noteic Matrozis. Tomēr nu jau viņš var arī pajokot: „Kad šurp brauks Obama pie Bērziņa, nolikšu pie ceļa savu ģimeni ar plakātiem.” Matrozis pēc šiem zaudējumiem sāka jaunu dzīvi, ir māja Līgatnes centrā, strādā par pašvaldības policistu.

Viņš ir bijušais Breša zemnieks, kurš sāka saimniekot 80. gadu beigās, kad savas pastāvēšanas norietā to atļāva padomju vara. Ievajadzējās kredītu, un 90. gadu sākumā Matrozis Unibankas Cēsu filiālē aizņēmās 2000 latu, ieķīlājot zemnieku saimniecības „Ennes” dzīvojamo māju.

Aizdevumam bija 40%, vienā brīdī zemnieks vairs nespēja maksāt, parāds pieauga līdz 3500 latu, un pie lietas ķērās bankas parādu piedzinējs, bijušais prokurors Aleksandrs Bimbirulis. Viņš savā karjerā ir arī vadījis „Unilīzingu”, bijis Latvijas Līzinga devēju asociācijas priekšsēdētājs, 2005. gadā kandidējis uz Cēsu domi Tautas partijas sarakstā, ievēlēts nav, bet tagad vada SEB bankas Cēsu filiāli.

Prezidenta eskorts ieskrieties nevarēs

1998. gadā Matrozis savu īpašumu zaudēja, tajā iemitinājās, pēc viņa vārdiem, dzērāji, bet desmit gadu vēlāk „Ennes” nopirka Bērziņš — par 55 000 latu. Kredītus jau, nu, ir jāmaksā, izbrīna tikai, ka māja, jaunuzbūvēta kūts, 23 hektāri zemes ar mežu zaudēti dažu tūkstošu dēļ un bez jebkādas starpības izmaksas parādniekam.

„Toreiz uzrakstīju vēstuli Bērziņam kā bankas prezidentam, atbildi tā arī nesaņēmu,” atceras Matrozis. Bez ievērības palika arī vēstule „zaļzemnieku” Saeimas frakcijai pirms Bērziņa ievēlēšanas.

Tagad viņš brauc kopā ar „Kas Jauns” palūkoties, kas mainījies „Ennēs”. Šaurais zemes ceļš ir ļoti grumbuļains, prezidenta eskorts te dižu ātrumu uzņemt nevarētu. Ne velti Bērziņš brauc ar „Mercedes–Benz” džipu, citādi te ziemas sniegos var arī iestrēgt.

„Traki bija,” no savas pieredzes atminas Matrozis. „Piena mašīna līdz mājai nebraucu, man bija no slēpēm uztaisītas ragaviņas, pats vedu kannas. Mežacūkas pie ozola, zīles meklējot, zemi izrakņājušas, krīt man tās kannas, kamēr dabū augšā...” Piensaimnieku biedrība piedevām palikusi 500 latu parādā, tolaik tā bija gana liela nauda.

Bērziņš liek jaunu jumtu

Ceļš ved garām padomjlaika fermai, kas, lai arī ārēji neizskatās spoži, nav arī sabrukusi kā daudzviet citur — ganās govju pulks, bijusī kolhoza slaucēja turpina gādāt par saimniecību. Lai nu tikai nākotnē govis nenorauj pienu, ja prezidenta apsargi iedomāsies traukties ar sirēnām.

Ennes ir kilometru vai pusotru tālāk, cauri vecai alejai, vēl nelīdzenāks ceļš vijas gar „džungļiem”, kas priecētu jebkuru dabas draugu. „Mans šīferis noņemts,” Matrozis ir pamanījis pavīdam cauri kokiem savu bijušo māju. Kad nopircis, tā bijusi bēdīgā stāvoklī, zemnieki varējuši par lētu naudu nopirkt šīferi, un Matrozis mainījis jumtu.

Tagad jaunu jumtu liek Bērziņš — „Ennēs” notiek remontdarbi. Apstājamies pie lielas lapegles, tā ir robeža. Mājai arī zemnieka laikā bijuši divi stāvi, bet nu notiek otrā stāva pārbūve, veco smilšakmeni nomaina pelēki bloki. Ir sestdiena, pašlaik nevienu strādnieku nemana. Matrozis neko daudz nesaka, bet sirds jau nosāp — savulaik šeit daudz pūļu ielicis. Savu naudu, cik nu ir, viņš SEB bankā vairs netur, konts ir citā bankā.

Strādīgs kaimiņš un laiž uz savu dīķi

Atceļā redzam ar kapli rokās čakli rosāmies fermas saimnieci Anitu Goldbergu — lauku cilvēkam visas dienas vienādas, jāpastrādā arī sestdienā. „Viņa man mācīja teļus pieņemt,” atminas Matrozis.

Anitas kundze par savu kaimiņu nesaka nevienu sliktu vārdu: „Mēs pat brīnāmies — miljonārs, bet pats iet ar zāģi un strādā. Viņš šeit ir bieži.” Ar Bērziņa laipnu atļauju viņas bērni iet uz Bērziņa dīķi peldēties: „Citi jau dzen prom, bet viņš nekad neatsaka.” Jaunā prezidenta sievu Daci Seisumu gan kaimiņiene nav manījusi, vīrs vien sakās, ka redzējis mašīnā sēžam.

Kāds kaimiņš būs kā prezidents gan Goldberga atturas spriest: „Kā mēs varam zināt? Kas vispār būs labs, ja jaunieši aizbraukuši, pensionāri vien palikuši.” Labi vēl, ka pašlaik piena cenas ir labas, domājuši ar vīru likvidēt ganāmpulku, bet nu priecīgi, ka noturējās.

Goldbergi šajā apkaimē nu jau ir vieni no retajiem iedzimtajiem. „Visas šīs zemes kādreiz nopirka ukrainis, kuru uzspridzināja Rīgā,” rāda Matrozis. Uzņēmējs Oleksijs Žarovs gāja bojā 2004. gadā Juglā — galvaspilsētas kriminālie notikumi atbalsojas arī Vidzemes ārēs. Tagad šeit par lielsaimniekiem kļuvuši dāņi, audzē graudus un eksportē uz savu dzimteni.

Alberta Kaula dēlu nomainījis Bērziņš

Tikai divus kilometrus „pa taisno” no „Ennēm” ir Bērziņa galvenais īpašums — „Kājiņas” Amatas krastā, Drabešu pagastā. Formāli tā ir zemnieku saimniecība, taču eksbaņķieris neizvērš konkurenci ar dāņiem. Dodoties turp, jāmet līkums, jo taisnākais ceļš sen nav izbraucams, turklāt ved cauri Roču rezervātam, kur nedrīkst braukt. Pirms Bērziņa šajā īpašumā saimniekoja padomjlaika slavenā kolhoza „Ādaži” priekšsēdētāja Alberta Kaula vecākais dēls — ļaunas slimības dēļ viņš jau ir aizsaulē. „Foršs puika bija,” Matrozis viņu labi pazinis.

Uz „Kājiņām” ved daudz labāks grants ceļš, Matrozis stāsta, ka 80. gados te rīkots rallijs, viņš pats braucis par stūrmani. „Beigās sacensībās nosita klibu vecīti, viens iebrauca stabā, un pēc tam ar aizmuguri trāpīja. Cits pagriezienā ielidoja zivjaudzētavas baseinos,” stāsta līgatnietis. Un tagad diez vai šeit atļaus ralliju — ceļā uz prezidenta īpašumu.

Uzmanību, suns!

Vispār jau šeit ir arī atpūtas komplekss, vismaz tā varētu spriest, zinot, ka tieši kaimiņos Bērziņam saimnieko viņas meitas Evas Manavaduges firma „Kājiņas B”, kur par direktoru ir prezidenta dēls Aigars. Tikai — netālu no tilta pār Amatu, pie pagrieziena uz „Kājiņām” un „Kājiņām B”, ir ceļa zīme ar „ķieģeli” un uzraksts „Privātais īpašums”.

Šajā brīdī atpūtniekiem atliek samulst, skumji palūkoties Amatas ūdeņos un doties meklēt citu viesu namu. Iepriekš var arī apskatīt netālo Zvārtas iezi. „Kas Jauns” tomēr riskē doties kājām cauri mežam, lai kaut drusciņ redzētu, kur palikusi Eiropas nauda. 2004.—2005. gadā SIA „Kājiņas B” no Lauku atbalsta dienesta saņēmusi līdzekļus „aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai” — 178 000 latu.

Portāls Pietiek.com uzņēmuma pēdējo trīs gadu pārskatos izlasījis, ka viss šis laiks pavadīts, galveno uzmanību veltot „jaunu klientu piesaistei”. Tomēr šajā rosīgajā darbā aizmirsies noņemt uzrakstu: „Privātīpašums. Uzmanību, suns!”

Labi saprotot, ka Friča kungs, kā sauc Bērziņu mīluli un sargu, gada pārskatus nelasa un par klientu piesaisti varētu neko nezināt, „Kas Jauns” respektē brīdinājumu un tālāk par apmēram 300 metriem no lielā ceļa netiek.

Tenisa korti un savs slēpošanas kalns

Cauri kokiem saskatāmas skaistas ēkas, zinātāji, kam laimējies būt viesos, stāstījuši, ka te, dabas ielenkumā, ir ļoti smalki — sešas guļamistabas, katra ar vannas istabu, pirtis, liels apsildāmais baseins ar masāžas kaskādi, personiskais slēpošanas kalns ar pacēlāju, tenisa korti. Starp citu, pret kaimiņiem miljonārs esot ļoti vēlīgs, ļaujot nākt, kad gribas, uzspēlēt tenisu.

Kā tur īsti ir ar Eiropas fondiem, vai nav notikusi naudas izkrāpšana, pēc Pietiek.com iesnieguma jāskaidro Ģenerālprokuratūrai. „Viesu nams” savas trīs ēkas nomā no Andra Bērziņa, viņš pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas prezidenta amatā par šo biznesu paziņoja, ka viss tur noticis pēc vieda saimnieka apziņas un rīcības, izdarīts tā, lai daudzus gadu desmitus šis ieguldījums nestu labumu. Par to, ka vismaz Bērziņu saimei ir labums, nav ne mazāko šaubu.

Māris Puķītis/Foto: Māris Puķītis, Andris Egle, Edijs Pālens/ LETA