Karginu īpašumos Latgalē audzē liellopus un briežus. FOTO

Viņš gan neatklāja, par kādu summu šie 1000 hektāru ir iegādāti un cik lielas investīcijas tajos ir ieguldītas, bet skaidroja, ka ir paveikts liels darbs, atjaunojot meliorācijas sistēmu, nosusinot purvus un pārvēršot tos par dīķiem, kā arī aparot visas neizmantotās zemes, lai tās būtu iespējams pielāgot ganībām, lopbarības zāļu sējumiem un graudaugu audzēšanai, kuri pārsvarā tiek izmantoti lopbarībai.

"Šeit attīstām divus galvenos bioloģiskās lauksaimniecības virzienus - Šarolē šķirnes gaļas liellopu vaislas ganāmpulku un briežu dārzu, kurā tiek audzēti mufloni, dambrieži un Eiropas brieži. Saimniecībā netiek izmantotas nekādas ķimikālijas, tāpēc tai ir bioloģiskās saimniecības statuss," skaidroja Muzičenko.

Patlaban Šarolē gaļas liellopu ganāmpulkā ir 87 vaislas govis un buļļi, bet piedzimušie telēni septiņu mēnešu vecumā tiek eksportēti uz Beļģiju. Arī vaislas liellopi tiek iepirkti Beļģijā. "Pārdodam aptuveni 90 kilogramus smagus telēnus, pēc tam telēnus Eiropā nobaro līdz kautsvaram - 800 kilogramiem - un no tiem tiek iegūta tā saucamā marmora gaļa, kas ir dārgākā steika gaļa," stāstīja Muzičenko.

Telēni tiek pārdoti par diviem latiem kilogramā, un tas esot četras reizes lētāk nekā maksā Rietumeiropā audzētie teļi, skaidroja Muzičenko. Gaļas liellopu audzēšanai ir saņemts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums 50 000 eiro (35 000 latu) apmērā, projektā ieguldīti arī 200 000 eiro (140 000 latu) pašu līdzekļu, sacīja Muzičenko. Par šiem līdzekļiem uzbūvēta moderna liellopu kūts.

Patlaban tiek realizēts arī otrs projekts ar ES līdzfinansējumu briežu dārza ierīkošanai. Projekta kopsumma ir aptuveni 400 000 eiro (280 000 latu), un ES līdzfinansējums ir aptuveni 40%. Par šiem līdzekļiem tiek veikta briežu dārza teritorijas - vairāku simtu hektāru - iežogošana, skaidroja Muzičenko.

"Briežu ganāmpulks patlaban ir veidošanās stadijā, tagad tajā ir aptuveni 130 līdz 150 brieži, bet mūsu mērķis ir izveidot lielu populāciju, tāpēc pērkam dzīvniekus vairākās valstīs, piemēram, nesen Vācijā iegādāti 16 briežu vaislas buļli," sacīja Muzičenko.

Karginu ģimenei piederošajās zemēs tiek audzēti arī graudaugi, kas pārsvarā tiek izmantoti savu ganāmpulku piebarošanai. "Ražas nav lielas, jo saimniekojam pēc bioloģiskajām metodēm. Ražība no viena hektāra ir aptuveni 1,5 līdz divas tonnas graudu, bet, saimniekojot ar parastajām metodēm, tā būtu vismaz divreiz augstāka," stāstīja Muzičenko.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja ir bijusi laba raža vai arī graudiem ir labas cenas, tie tiekot arī pārdoti. "Galvenokārt pārdodam citām bioloģiskajām saimniecībām, kas arī tos izmanto lopbarībai," sacīja Muzičenko.

Karginu ģimenei piederošajos īpašumos tiek nodarbināti 12 vietējie iedzīvotāji - agronomi, traktoristi, lopkopji un citi palīgstrādnieki. Muzičenko nevarēja precīzi pateikt kāds ir šo strādnieku atalgojums, bet piebilda, ka siena laikā piesaistītie strādnieki saņemot 300 latus uz rokas.

Muzičenko biznesa portālam "Nozare.lv", demonstrējot meliorācijas kanālus-grāvjus, kuru platums ir aptuveni viens metrs un retā vietā sasniedz divus metrus, sacīja, ka saukt tos par kuģojamiem kanāliem ir stipri pārspīlēti. "Tie ir atjaunoti meliorācijas grāvji. un, ja mēs to nebūtu izdarījuši, apkārtējie meži un ieplakas pārpurvotos," sacīja Muzičenko, piebilstot, ka visiem veicamajiem darbiem ir saskaņoti projekti.

Viņš piebilda, ka, atjaunojot bijušo Kauseņa upes gultni, būtu iespējams ar nepārtrauktu ūdensteci savienot Drīdža un Sīvera ezeru un tad būtu vērts padomāt arī par ekotūrisma attīstību. "Tad pa šo caurteku laivotāji varētu pārpeldēt no viena ezera uz otru, taču nekādiem citiem ūdenstransporta veidiem šie grāvji nav izbraucami, tikai nelielām airu laivām," sacīja Muzičenko.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apņēmies personīgi sekot līdzi situācijai bijušā baņķiera Valērija Kargina ģimenes nekustamajos īpašumos Krāslavas novadā.

Klātienē apmeklējot Ārdavas, Sīvera un Drīdža ezera apkārtni, ministrs pārliecinājies, ka patlaban uz vietas nav novērojama būvniecība, taču Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vadītāja Dace Tabūne-Zučika skaidrojusi, ka inspektori, apsekojot šīs teritorijas, Drīdža ezera dabas parka teritorijā ir konstatējuši nelikumīgu kanāla-grāvja, kas savieno Namiņa ezeru ar Drīdža ezeru, krasta nostiprināšanu.

Daugavpils reģionālā vides pārvalde ir ierosinājusi administratīvo lietu, un patlaban ir sākta apstākļu noskaidrošana. Kā norāda Daugavpils reģionālās vides pārvaldes pārstāvji, šī kanāla-grāvja aptuvenais garums ir 120 līdz 130 metri. Savukārt krasta nostiprināšana ir veikta aptuveni piecu metru garumā abās kanāla-grāvja malās, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Kristīne Barševska.

Jau ziņots, ka Vējonis uzdevis arī Valsts vides dienestam veikt pārbaudi bijušā baņķiera dēla Rema Kargina firmas SIA "Vasals" un SIA "Plinta" iegādātajos īpašumos, kas atrodas Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos, īstenotās darbības un to iespējamo ietekmi uz vidi. Tāpat tiek gaidīta atbilde no Krāslavas novada domes par izdotajām būvatļaujām vai saskaņojumiem, kurus pašvaldības būvvalde vai citas pašvaldības iestādes ir izdevušas firmas "Vasals" un "Plinta" iegādātajos īpašumos, saistībā ar šo uzņēmumu sāktajām darbībām Krāslavas novadā.

Latgalē pie Krāslavas uz bijušā "Parex bankas" īpašnieka Valērija Kargina dēla Rema Kargina vārda reģistrētām firmām iegādāti zemes īpašumi 3000 hektāru platībā, iepriekš vēstīja "TV3" raidījums "Nekā personīga".

Zemes īpašumus uzpirkt Latgalē līdzās Ārdavas, Sīvera un Drīdža ezeram Valērijs Kargins sāka jau pirms desmit gadiem. Īpašumi tiek noformēti uz firmu vārdiem - SIA "Vasals" un SIA "Plinta". Abas firmas pieder Valērija Kargina dēlam Remam Karginam. Karginu vārdā Latgalē saimnieko Aleksandrs Mužičenko, kurš savulaik bijis olimpiskais čempions burāšanā. Viņš esot bijis atbraucis arī pie vietējā iedzīvotāja Edmunda Bolūža, kuram pieder trīs hektāri vectēva zemes pie Kausiņa ezera. Mužičenko esot piedāvājis vairākus variantus, kā ezers varētu nonākt Karginu īpašumā, ko Bolūdis uztvēris kā šantāžu, vēstīja raidījums.

Iedzīvotāji baidoties, ka viņi paliks bez ceļa, kas savieno Kombuļu un Skaistas pagastu. Ir arī bažas par vēlmi izveidot piecus kilometrus garu kuģojamu kanālu no Latvijas dziļākā ezera Drīdža līdz Sīveram. Tādējādi tiktu izveidots liels kuģošanas ceļš pa vairākiem ezeriem.

Drīdzis ir Eiropas aizsargājamo objektu sarakstā "Natura 2000". Eksperti pieļauj, ka, savienojot to ar Sīveru, ūdens līmenis Latvijas dziļākajā ezerā nokritīsies par metru un ezers zaudēs aptuveni piecus hektārus lielu teritoriju, vēstīja raidījums.

Karginu īpašumos Latgalē audzē liellopus un briežus.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA