Miris latviešu sarkanais partizāns Vilis Samsons

Samsons no dzīves šķīrās svētdien 17.septembrī. Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, vēsturnieks, padomju laika ideologs un valstsvīrs, bet Otrā pasaules kara laika un pēckara paaudzei viņš arī zināms kā sarkano partizānu komandieris.

Līdzās tādiem padomju laika vēsturniekiem un ideoloģijas veidotājiem kā Jānis Dzintars un Aleksandrs Drīzulis Samsons bija viens no toņa noteicējiem vēstures zinātnē padomju Latvijas pēdējos gadu desmitos, raksta portāls ir.lv.

Padomju Savienības varonis Samsons dzimis 1920. gada 3. decembrī Liepnā. Otrā pasaules kara laikā komandējis atsevišķas Latvijas partizānu vienības, tās apvienojot 1. Latvijas partizānu brigādē. Pēc kara kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, padomju laikā desmit gadus bijis arī izglītības ministrs, kā arī Zinātņu akadēmijas prezidija galvenais zinātniskais sekretārs laikā no 1960. līdz 1992. gadam. Ilgus gadus vadījis 130. latviešu strēlnieku korpusa un partizānu brigāžu valdi. No 1951. līdz 1989. gadam bija LPSR Augstākās padomes deputāts.

Samsons bijis arī grāmatu redaktors – viņš pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas, kā arī Raiņa kopoto rakstu izdevuma 30 sējumos izdošanu. Sarkanais partizāns sarakstījis arī vairākas vēsturiskas grāmatas par Otro pasaules karu.

Pēdējos gados Samsona vārds atkal publiski izskanēja sarkanā partizāna Vasilija Kononova tiesas laikā, kad Samsons tiesā liecināja kā 1. Latvijas partizānu brigādes komandieris – viņam bija pakļautas septiņas partizānu vienības – kopumā vairāk nekā 3000 partizānu, kas cīnījās pret vācu okupācijas režīmu.

Pērn Samsons, tāpat kā Kononovs, no Krievijas vēstniecības Latvijā saņēma īpašu Krievijas apbalvojumu – Uzvaras dienas 65. gadadienai veltītu medaļu. Apbalvojumu Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs viņam pasniedza personīgi, pie bijušā partizānu komandiera ierodoties mājās.