Kleckins: pārmaiņas LTV bija vajadzīgas, bet žurnālisti to negribēja
Pārmaiņas Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumos bija vajadzīgas, bet žurnālisti, visticamāk, nevēlējās mainīties, sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Kā pastāstīja Kleckins, viņaprāt, no LTV aizgājušajiem raidījumu vadītājiem bija nepieciešamas pārmaiņas, jo to kvalitāte pēdējos gados samazinājusies.
"Pārmaiņas laiku pa laikam ir nepieciešamas katram žurnālistam un medijam, un tas nav nekas traģisks. Visi šie raidījumi savā formā pēdējā laikā gāja uz leju, tādēļ varbūt nebija nemaz tik slikti, ka vadītāji tika nomainīti vai raidījumi atcelti. Ne jau tādā ziņā vajadzēja mainīties šiem žurnālistiem, ka viņi nebūtu profesionāļi, bet tādā ziņā, ka pārāk ilgi vienu un to pašu pieeju nevar izmantot, bet mainīties viņi negribēja, un man grūti teikt, kādēļ. Taču nedomāju, ka tādēļ strauji samazināsies LTV kvalitāte," uzskata Kleckins.
Tomēr padomes priekšsēdētājs atzīmē, ka pastāv zināms risks šādai žurnālistu aiziešanai no LTV, jo patlaban neesot īsti skaidrs, kas varētu nākt vietā, un grūti prognozēt, kas notiks tālāk.
"Nākamajā padomes sēdē esam paredzējuši tikties ar LTV vadību un viņi solīja nākt izklāstīt savas problēmas un risinājumus tām, lai kopīgi varētu šos jautājumus izrunāt. Varbūt padome var palīdzēt kādu problēmu risināšanā, un esam gatavi to darīt, strikti atrunājot kādas noteiktas lietas," stāsta Kleckins.
Viņš arī piebilst, ka nekādas domstarpības ar aizgājušajiem žurnālistiem nav ne padomei, ne LTV, un gadījumā, ja šie raidījumu vadītāji izteiktu iespējamību atgriezties, LTV būtu gatava viņus ņemt atpakaļ. "Tomēr LTV budžets ir tik liels, cik ir, un patlaban atalgojumu paaugstināšanai vairāk arī nevaram atļauties," piebilst Kleckins.
Kā ziņots, jau pirms vairākām dienām atlūgumu LTV ģenerāldirektoram Edgaram Kotam iesniedzis LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, kurš darbu turpinās sabiedrisko attiecību jomā.
Kā apstiprināja Kots, Gailīša atlūgumu viņš saņēmis jau pirms vairākām dienām, bet vēl līdz šodienas rītam bijusi cerība, ka Gailītis darbu LTV tomēr turpinās.
Kots atzina, ka viņam nebija citas iespējas, kā pieņemt atlūgumu, "jo izrādās, ka Latvijas ekonomika attīstās un sabiedrisko attiecību firmām ir iespējas pārpirkt izcilus žurnālistus".
LTV ģenerāldirektors sacīja, ka gadījumā, ja Gailītim būtu varējis sniegt līdzvērtīgu atalgojumu sabiedrisko attiecību kompānijas piedāvātajam, viņš noteikti būtu turpinājis darbu LTV. Taču to Kots neesot varējis, jo LTV finansiālās iespējas un budžets to neļauj.
Gailīša pēdēja darbadiena LTV būs šā gada 24.oktobris. Kots pagaidām izvairīgi komentēja jautājumus par to, vai jau sācis meklēt jaunu LTV Ziņu dienesta vadītāju. Tāpat viņš nevēlējās skaidrot, vai Gailīša aizstājējs tiks meklēts jau no esošajiem LTV darbiniekiem vai arī ārpus.
Kā uzsvēra Kots, viņam vajag vēl pārdomu laiku, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem par nākamo LTV Ziņu dienesta vadītāju. Taču viņš akcentēja, ka arī pēc Gailīša aiziešanas Ziņu dienesta darbs turpināsies.
Sociālajos tīklos jau izplatījušās baumas, ka LTV Ziņu dienesta vadītāja pienākumus varētu uzticēt ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam, kurš uzsvēra, ka tās ir "pilnīgas muļķības".
Saskaņā ar LTV izplatīto paziņojumu medijiem Gailītis Ziņu dienestu LTV sāka vadīt 2006.gada 22.septembrī.
Pats Gailītis šajā paziņojumā saka, ka šie pieci gadi sabiedriskā medija ziņu dienesta vadībā ir bijuši spraigi un viņš ir ļoti pateicīgs saviem kolēģiem par doto iespēju ar viņiem strādāt vienā komandā.
"Lēmums mainīt profesionālo dzīvi nav pieņemts vienā dienā, domāju, ka gan man, gan dienestam ir nepieciešami jauni izaicinājumi. Savu turpmāko karjeru saistīšu ar komunikāciju nozari, kuras loma uzņēmējdarbībā vai labas pārvaldības valsts un pašvaldību uzņēmumos Latvijā līdz galam vēl nav novērtēta, tomēr aizvien vairāk vadītāji saprot, ka straujas informācijas tehnoloģiju attīstības laikā runāt ar saviem klientiem, darbiniekiem, akcionāriem, potenciālajiem klientiem paliek aizvien sarežģītāk - informācijas kanālu skaits ir milzīgi pieaudzis, turklāt informācijas apjoms arī pieaug," par nākotnes plāniem saka Gailītis.
Jau vēstīts, ka nesen darbu LTV pārtrauca arī analītiskā raidījuma "De facto" vadītāja Ilze Nagla. Tāpat neskaidra ir arī raidījuma "Kas notiek Latvijā?" nākotne, jo LTV vadības un žurnālista Jāņa Dombura sarunas nonākušas strupceļā un tiek gatavots jauns priekšlikums cita veida raidījuma vadīšanai.
LTV par rupjību izteikšanu tiešraidē pārtraukusi darba attiecības ar ilggadējo diskusiju raidījuma "Skats no malas" vadītāju Kārli Streipu.
