Koalīciju veidos ZRP, “Vienotība” un nacionālā apvienība

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un "Vienotība", pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Sarunas par koalīcijas veidošanu sākās jau tūlīt pēc 17.septembrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Kā koalīcijas kodols iezīmējās ZRP un "Vienotība", kurām kopā ir 42 mandāti un kuras jau pirms vēlēšanām bija norādījušas, ka uzskata viena otru par tuvākajiem sadarbības partneriem.

Tomēr pēc tam starp abiem politiskajiem spēkiem sākās nesaskaņas - vispirms par sarunu formātu, bet pēc tam par trešo partneri koalīcijā, jo "Vienotība" vēlējās piesaistīt nacionālo apvienību, bet ZRP vēlējās plašāku koalīciju kopā ar SC.

Pēc šādu pretēju viedokļu paušanas un asiem savstarpējiem pārmetumiem "Vienotība" rosināja atrast kompromisa modeļus - vispirms tika piedāvāta "varavīksnes" valdība, kurā būtu visas piecas Saeimā pārstāvētās partijas, bet pēc tam četru politisko spēku "nacionālās saliedēšanās" koalīcija, kurā būtu abi ideoloģiskie pretinieki SC un VL-TB/LNNK. Tika arī apspriests modelis "2+2", kurā koalīciju veidotu ZRP un "Vienotība" , bet ar abiem pārējiem politiskajiem spēkiem tiktu noslēgti sadarbības līgumi.

Pagājušās nedēļas nogalē kļuva skaidrs, ka izgāzušās sarunas gan par četru partiju koalīciju, gan modeli "2+2", tāpēc ZRP un "Vienotība" paziņoja, ka atgriežas pie sarunām par triju partiju koalīciju.

Saeimas kuluāros runāja, ka gan ZRP, gan "Vienotība" esot gatavas palikt arī opozīcijā. Tomēr vēlāk parādījās indikācijas, ka sarunās par trešo partneri koalīcijā varētu piekāpties tieši ZRP, jo "Vienotībai" piekāpšanās varētu draudēt ar reālu šķelšanos. Tiesa gan, ZRP piekrišana koalīcijā iesaistīt nacionālo apvienību "Vienotībai" varētu maksāt ļoti dārgi, jo nāktos gan atteikties no daudziem kārotajiem amatiem, gan piekrist vairākām ZRP iecerētajām reformām.

ZRP un "Vienotība" aicina Valsts prezidentu Andri Bērziņu par premjera amata kandidātu izvirzīt pašreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Savukārt Valsts prezidenta kanceleja paziņojumā medijiem norādījusi, ka saskaņā ar konstitucionālo paražu Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nosauc vienīgi pēc tam, kad Ministru kabinets ir nolicis pilnvaras saistībā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, kas notiks 17.oktobrī.

Ministru prezidenta amata kandidāts tiks nominēts tikai tad, ja būs pietiekams pamats uzskatīt, ka viņam ir izdevies izveidot tādu koalīcijas modeli, kas savā darbībā apņemas ievērot visas Latvijai saistošās starptautiskās vienošanās, turpinot reformu un sāktās fiskālās politikas kursu, nodrošinot izaugsmi un stabilitāti, vienlaikus nostiprinot Latvijā demokrātijas principus un vērtības, nemainot valsts attīstības kursu un pamatvērtības, kas balstās Satversmē, cilvēktiesību ievērošanā, tirgus ekonomikā, dalībā Eiropas Savienībā un NATO, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Patlaban neviena no Saeimā ievēlētajām partijām nav noraidījusi iespēju strādāt esošā Ministru prezidenta Dombrovska vadītā valdībā, šis kandidāts ir saņēmis publisku atbalstu, tomēr nākamā valdības vadītāja oficiālai nominēšanai ir jāatbilst konkrētiem priekšnosacījumiem, pēc kuriem vadīsies Bērziņš, skaidroja Valsts prezidenta kancelejā.

Kā ziņots, jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 17.oktobrī.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.

SC līderis Nils Ušakovs aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka SC neatbalstīs valdību, kurā nebūs SC ministru.