Neglaimojoša informācija saņemta par 3 ministriem

Portāla Pietiek.com  rīcībā esošās informācijas, ziņojumi, kurus pēc Valsts prezidenta lūguma par ministru kandidātiem bija sniegušas drošības iestādes, ko apkopojis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, nav saturējuši ziņas, kas liktu tiesiskus šķēršļus šo personu apstiprināšanai amatā. Pārsvarā runa esot par administratīvajiem sodiem, biznesa sakariem, finanšu pārbaudēm kandidātu uzņēmumos, proti, informāciju, kuru var interpretēt dažādi, bet kas neliek šķēršļus, lai kļūtu par ministru.

Portāls "pietiek.com" vēsta, ka visnopietnākās bažas esot raisījusi informācija par tieslietu ministra kandidātu no Nacionālās apvienības Gaidi Bērziņu. No drošiem avotiem zināms, ka ziņojumos bijušas norādes par Bērziņa vārdu Ģenerālprokuratūras izmeklētajā tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kuras ietvaros izmeklē arī tā sauktos "Lemberga stipendiātus". Šai sakarā kāds informēts avots neoficiāli minēja apzīmējumu - "Lemberga pastnieks".

Pats tieslietu ministra kandidāts Bērziņš "Pietiek" norādīja, ka neesot informēts par klasificēto ziņojumu saturu, bet nominētais premjera kandidāts Dombrovskis jau pēc tikšanās ar prezidentu viņam īsā telefonsarunā esot atkārtoti apstiprinājis, ka aicina strādāt savā nākamajā valdībā. No atbildes uz jautājumu, vai ticis saukts uz Ģenerālprokuratūru tā dēvētajā "Lemberga stipendiātu" lietā, Bērziņš izvairījās.

Attiecībā uz Sprūdžu ziņojumi saturot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta veikto auditu viņa uzņēmumos un iespējamo nodokļu pārbaudi. Vislielāko neizpratni zinātājos pirmdien izraisīja iekšlietu ministra kandidāta Kozlovska vārda izskanēšana starp kandidātiem, par kuriem saņemta "neglaimojoša" informācija. Kozlovskis daudzus gadus strādājis Drošības policijā, viņam bijusi augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits, Kozlovskis vadīja NATO Rīgas Samita Organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļu, faktiski atbildēdams par dalībvalstu līderu drošības organizāciju.

Premjera kandidāts Dombrovskis pirmdien divatā ar prezidentu Bērziņu apsprieda klasificēto ziņojumu saturu, kas publiski netiek izpausts. Tāpat slepenībā tiek turēti ministru kandidātu vārdi, par kuriem ziņojumos ietverto informāciju prezidents uztvēris kā "neglaimojošu". No premjeram tuvu stāvošiem avotiem  Pietiek  zināms, ka Dombrovskis centies prezidentu pārliecināt: bažas nav pamatotas. Dombrovskis apzinoties, ka viņa izredzes tikt nominētam atkārtoti, ja neizdotos šīs valdības apstiprināšana, ir minimālas.

Jau vēstīts, ka prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar Dombrovski pirmdien apliecināja, ka tiesībsargājošo iestāžu atzinumi nav glaimojoši par kādu ministra amata kandidātu. Ne prezidents, ne   Dombrovskis  neatklāja, par cik kandidātiem šādi neglaimojoši atzinumi saņemti.

Jauno valdību Saeimā plānots apstiprināt otrdien.

Aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks ("Vienotība"), ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (Zatlera Reformu partija, ZRP), ekonomikas ministrs – Daniels Pavļuts, kurš stāsies ZRP, finanšu ministrs – Andris Vilks ("Vienotība"), iekšlietu – Rihards Kozlovskis (ZRP), izglītības un zinātnes ministrs – Roberts Ķīlis, kurš būs ZRP atbildībā, kultūras ministre – Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība, NA), labklājības ministre – Ilze Viņķele ("Vienotība"), satiksmes ministrs – Aivis Ronis, kurš būs "Vienotības" un ZRP atbildībā, tieslietu ministrs – Gaidis Bērziņš (NA), veselības ministre – Ingrīda Circene ("Vienotība"), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Edmunds Sprūdžs (ZRP) un zemkopības ministre – Laimdota Straujuma, kura būs "Vienotības" atbildībā.

Dombrovska iesniegtajā ministru sarakstā Valsts prezidentam bija divi tieslietu ministra amata kandidāti – Bērziņš un advokāts Jānis Bordāns (abi NA).