Rīgā viesosies Nobela prēmijas laureāts literatūrā
Rīgā šīs nedēļas nogalē viesosies šīgada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers un piedalīsies sava dzejoļu krājuma „Dzeja” latviešu izdevuma atvēršanas svētkos.
Melngalvju namā sestdien, 29. oktobrī, pulksten 15.00 notiks dzejnieka tikšanās ar dzejas cienītājiem un viņa dzejoļu krājuma „Dzeja” atvēršanas svētki, portālu Kasjauns.lv informēja apgāds „Mansards”.
Pasākumā piedalīsies Tomass Transtrēmers ar kundzi Moniku, Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons, dzejnieki un atdzejotāji Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs, Guntars Godiņš, literatūrzinātnieks Niklass Šeilers un pianists Vestards Šimkus.
Krājums „Dzeja” apkopo visu Tomasa Transtrēmera dzeju jaunā atdzejojumā.
Zviedru dzejnieks dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtrēmera dzejoļu krājums „17 dzejoļi” iznāca 1954. gadā. No mūsdienu skatupunkta raugoties, viņa debija bija sensacionāla, varbūt salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju 20. gadsimta 20. gadu Latvijā. Tomass Transtrēmers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti vismaz 46 valodās. 2011. gada Nobela prēmija literatūrā Tomasam Transtrēmeram piešķirta „par to, ka viņš sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos jaunā veidā padara īstenību mums pieejamu”.
Latviski pirmie Transtrēmera dzejoļi publicēti latviešu trimdas kultūras žurnālā „Jaunā Gaita” 1967.gadā, Latvijā pirmoreiz – 1969.gada almanahā „Dzejas diena”, aptuveni gadu vēlāk trīs dzejoļi parādījās arī laikrakstā „Literatūra un Māksla”. Pirmā Transtrēmera grāmata latviski „Atmiņas mani redz” iznāca 1999. gadā.
Tomass Transtrēmers Latvijā ir viesojies vairākkārt, pirmoreiz – 1970. gadā. Zviedru institūta sūtīts, Tomass Transtrēmers devās uz Rīgu un Tallinu, lai mēģinātu nodibināt kultūras kontaktus. Transtrēmera interese par Baltijas valstīm ir dziļa un paliekoša. Garais cikls „Baltijas jūrās” (1974) radies arī Rīgas un Tallinas brauciena iespaidā.
1998. gadā Vesterozas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtrēmera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izcilam Baltijas jūras telpas dzejniekam. Tās pirmie laureāti bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks.
Tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs saka: „Varētu apgalvot, ka Transtrēmera vieta zviedru dzejā bija līdzīga Ingmara Bergmaņa vietai kino un teātrī gan savā zemē, gan ārzemēs."
Dzejnieks Guntars Godiņš par Transtrēmeru saka: „Viens no spilgtākajiem Eiropas modernistiem literatūrā.”
Vienlaikus līdz 10. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro zinātņu lasītavā (Rīgā, Krišjāņa barona ielā 14) ir skatāma zviedru dzejniekam veltīta ekspozīcija.
Rīgā viesosies Nobela prēmijas laureāts literatūrā
