Autortiesību balvu saņems 15 mākslinieku, arī Nora Ikstena un Marats no "Musiqq"

Autortiesību bezgalības balvu saņems mūzikas autors Gints Stankevičs un teksta autors Guntars Račs par dziesmu "Tici vai nē" kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos, Marats Ogļezņevs par darbu "Abrakadabra" kā visbiežāk radio, televīzijā, koncertos skanējušo dziesmu, mūzikas autors Roberts Lejasmeijers un teksta autors Guntars Račs par dziesmu "Rīts vēl tālu" kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos.

Andris Sējāns saņems balvu par darbu "Aijā, Ancīt, aijā" kā visvairāk skanējušo tautasdziesmas apdari, mūzikas autors Uldis Marhilēvičs un vārdu autors Guntars Račs – par darbu "Iedomājies" kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu, Santa Ratniece – par darbu "Chu dal" kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu Latvijā un ārzemēs.

Rakstniece Nora Ikstena tiks apbalvota par darbu "Amour Fou", kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, kā arī iestudēts Dailes teātrī, Anita Ločmele – par lugu ciklu par Antonu un Anni, kas plaši izmantots Latvijas amatierteātros, publicēts grāmatā "Trīs lugas, viens skečs", iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī ar nosaukumu "Latgola.lv", kā arī fragmentos demonstrēts Latvijas Televīzijā, Aivars Banka – par lugas "Visi radi kopā" ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijas amatierteātros. Darbs iestudēts amatierteātros Liezērē, Meirānos, Krimūnās, Birzuļos, Līksnā, Lejasciemā, Jaunannā, Īslīcē un Dobelē.

Maira Asare un Sergejs Moreino saņems Autortiesību bezgalības balvu par krājumu "Hanzas aukstā liesma", kas izdots grāmatā latviešu un krievu valodā, kā arī ticis izmantots par pamatu Pētera Butāna kantātei korim un orķestrim "Ventspils. Rudens", Andra Manfelde – par darbu "Zemnīcas bērni", kas izdots gan grāmatā, gan audiogrāmatā, Helēna Heinrihsone – par darbu plašu izmantojumu, demonstrējot tos Latvijas Televīzijā un reproducējot "Swedbank" gada kalendārā, kā arī par darbu izmantojumu ārzemēs, bet Gints Mālderis – par darbu plašu izmantojumu, publicējot tos Gunas Zeltiņas sastādītajā grāmatā "Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām", Latvijas Teātra darbinieku savienības izdotajā "Gada kalendārā", kā arī par darbu izmantojumu ārzemēs.

Autortiesību bezgalības balva dibināta 1999.gadā. Balvu nepiešķir žūrija – laureātus nosaka, balstoties uz bezkaislīgu statistiku, ko nodrošina autoru darbu dažādo lietojuma datorizēta uzskaite, paskaidroja Dombrovska. Šo balvu iegūst autori, kuru darbi iepriekšējā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos. Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi ''Autortiesību bezgalības balvas'' nosaukumu.

Sestdien, 17. decembrī, plkst.13.55 "Autortiesību bezgalības balvas 2011" pasniegšanas sarīkojums būs redzams Latvijas Televīzijas 1.programmā.