Par EP prezidentu var kļūt deputāts, kurš vērsies pret "nacionāļiem" Latvijas valdībā
Par nākamo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu var kļūt EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses līderis Martins Šulcs, kurš iepriekš kopā ar savu politisko grupu pauda asu kritiku nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iekļaušanai trešajā premjera Valda Dombrovska (V) valdībā.
Pagājušā gada oktobrī sociālistu grupa nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda dziļas bažas par VL-TB/LNNK iekļaušanu jaunajā Latvijas valdošajā koalīcijā. ""Sociālisti&Demokrāti" nožēlo, ka būtiskā iespēja veidot plašu nacionālās vienotības koalīciju, iekļaujot tajā vēlēšanās uzvarējušo "Saskaņas centru" (SC), ir izšķiesta par labu savienībai ar politisko spēku, kuram ir sasniegumi ksenofobijas un neiecietības veicināšanā," bija teikts sociālistu paziņojumā.
Sociālistu un demokrātu grupa solījās uzmanīt, lai Latvijas jaunā valdība ievērotu cilvēktiesības un vērstos pret ekstrēmismu un ksenofobiju, vienlaikus aicinot augstākās ES amatpersonas garantēt savienības fundamentālo vērtību respektēšanu Latvijā.
Vienīgais deputāts no Latvijas, kas strādā EP sociālistu grupā, ir Aleksandrs Mirskis, kurš jau 2010.gadā izstājās no SC, kuru vairāk nekā gadu vēlāk iepriekš minētajā paziņojumā aizstāv viņa eiroparlamenta grupa.
Šulcs, kurš EP ievēlēts no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas, jau iepriekš izcēlies ar dažādiem skandāliem. Piemēram, 2003.gadā toreizējās bloka prezidētājvalsts Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, atbildot uz Šucla kritiku, ieteica viņu nacistu nometnes uzrauga amatam. Eiroparlamenta kuluāros Šulcam bieži tiek pārmesta iejaukšanās bloka dabībvalstu iekšējās lietās.
Uz EP prezidenta amatu patlaban kandidē trīs deputāti - Šulcs, Liberāļu un demokrātu alianses deputāte no Lielbritānijas Diāna Vollisa un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Nirdžs Deva no Lielbritānijas. Pēc Eiropas mediju vēstītā, vislielākās izredzes ieņemt līdzšinējā eiroparlamenta prezidenta Ježija Buzeka vietu ir tieši Šulcam.
EP vadītāja vēlēšanas ir paredzētas Strasbūras plenārsesijas laikā 17. janvārī. EP prezidentu ievēl uz pusi no kopējā parlamenta sasaukuma termiņa. Līdz ar jauno prezidentu plenārsesijas gaitā tiks ievēlēti viņa 14 vietnieki un pieci kvestori.
