Nosauc Latvijas alus Gada balvas pretendentus visās nominācijās
Kļuvuši zināmi Latvijas alus Gada balvas pretendenti visās desmit nominācijās. Balva tiks pasniegta otrdien, 17. janvārī, folkklubā „Ala”.
Biedrības „Latvijas alus muzejs” Konsultatīvās padomes sēdē pēc visu pretendentu vērtēšanas desmit Latvijas alus Gada balvas nominācijās, tika nosaukti tie balvas pretendenti, kuri cīnīsies par Gada balvu, kura Latvijā tiks pasniegta pirmo reizi.
Latvijas alus Gada balvas nominācijas un tām izvirzītie pretendenti:
1.
: alus salons „Brevings”, veikalu tīkls „Dzīvais alus” un vasaras dārzs „Egle”;
2.
Atis Rekstiņš - blogs „labsalus.lv”, Latvijas Alus muzejs - „Alus avīze, Kaspars Ancāns („ Pie mums Cēsīs nefiltrē”) un žurnāls „Ir” – plakāts „Alus”;
3.
– „Tērvete”, „Aldaris. Tradicionālā kolekcija” un Bryvers „Tumšais alus”;
4.
„Cēsu alus” Akcijas 3 glāžu kolekcija un „Aldaris” – „Hokejam – 80”;
5.
- SIA „Bauskas alus”;
6.
- SIA „Alus nams „Brālis””;
7.
- SIA „Valmiermuižas alus”;
8.
- „Aldaris”;
9.
– SIA „ZAKSI” („Užavas alus”) – Azerbeidžāna un SIA ”Alus nams” („Brālis”) – Islande;
10.
– „Aldaris” – „Muižnieku”, „Zelta Ruby”, „Ziemas alus”; „Valmiermuižas alus” – „Ziemas stipralus 1,2,3”; „Tērvete” – „Nefiltrētais”, „Varenais”; „Ilgezeem” – „Medalus” un „Brālis” – „Vasaras”.
Latvijā šobrīd strādā 16 alus darītavas – trīs lielās, kuras apvienojušās Latvijas alus darītāju asociācijā un vidējās un mazās alus darītavas, kuras apvienojušās Latvijas alus darītāju savienībā.
Latvijas Alus muzeja padomes priekšsēdētājs Kārlis Tomsons zina teikt, ka divas alus darītavas Latvijā ir ar senām vēsturiskām saknēm: „Aldaris” no 1865. gada un „Cēsu alus”, skatoties no pēctecības viedokļa, strādā kopš 1590. gada. Savukārt no tā dēvētajiem kolhozu gadiem Latvijā alu taisa vairāki brūži: Tērvetes, Bauskas, Piebalgas, Abulas (Brenguļu) un Krāslavas alus darītavas. Pārējās alus darītavas ir uzsākušas darbu jau atjaunotās neatkarības gados.
2011. gada pirmajos sešos mēnešos pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem kopā saražots 8 miljoni dekalitru jeb 80 miljoni litru alus, kas ir par 6 % vairāk nekā tadā pašā laika periodā 2010. gadā. 1999. gadā visas Latvijas alus darītavas saražoja un pārdeva 82 880 000 litrus alus, tātad 2011. gada pirmajā pusē saražots gandrīz tik pat cik visā 1999.gadā.
Ražošanas pieaugums panākts gan pateicoties alus patēriņa pieaugumam uz vienu iedzīvotāju, kas sasniedz 81 litru gadā, gan arī pateicoties alus eksportam, kas 2011. gada pirmajos sešos mēnešos ir bijis aptuveni 17 390 000 litru. Jāpiebilst, ka eksporta pieaugums šobrīd ir 90%. Pieaudzis arī alus patēriņš skārdenēs, kas sastāda ap 21 % no kopējā tirgus.
Latvijā tiek palielināta arī nefiltrētā (dzīvā) alus tirgošana: „Cēsu alus” kopš 2010. gada katru vasaru pārdod nefiltrēto alu tieši rūpnīcā. Nefiltrēto alu jau pietiekami sen brūža krogā pārdod arī „Abuls”(Brenguļos). Turklāt nefiltrēto alu pudelēs pārdod „Tērvete”, „Cēsu alus” un „Aldaris”. „Valmiermuižas” nefiltrēto alu var nopirkt arī restorānos un bāros.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka konkurss par labāko alu tiek rīkots, lai asās konkurences apstākļos objektīvi salīdzinātu un izvērtētu Latvijā ražoto alu, iesaistot šajā procesā ar tiešo ražošanu un izplatīšanu nesaistītus cilvēkus.
Latvijas alus Gada balvas pasniegšanas ceremonijā notiks otrdien, 17. janvārī, pulksten 18.00 folkklubā „Ala” (Vecrīgā, Smilšu ielā 16).