Nacionālajā teātrī atgriežas dzejniece Mirdza Ķempe

Mirdza Ķempe pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās ir, kā pati raksta, „ne jauna, ne veca”, tomēr jau uzrakstījusi testamentu. Ķempes dzīvi izmaina Linards Naikovskis, kurš gadu ziņā varētu būt viņas dēls, bet kļūst par vīru. Izrāde pievēršas „savādā pāra” attiecībām – savstarpējām jūtām, kopīgam darbam pie Tenesija Viljamsa lugas „Ilgu tramvajs” tulkojuma, laulībai un sarežģījumiem, ko rada jaunā vīra netradicionālā orientācija. Notikumos tiek iesaistīts arī šoferis Žanis.

Izrādi veidojis režisors Ģirts Šolis, pazīstams kā objektu teātra „Umka” līderis, noslēdzot maģistra studijas. Izrādē skan dziesmas ar Mirdzas Ķempes dzeju, kuras komponējis Edgars Makens no grupas „Gaujarts”. Lugas autors ir Vilnis Vējš.

Mirdzas Ķempes lomā iejutusies Raimonda Vazdika, viņas partneri ir Toms Liepājnieks (Linards) un Egils Melbārdis (Žanis). Kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone.

Kritiķi par šo izrādi izteikušies atzinīgi:

„Leģendārā dzejniece un viņas vētrainā privātā dzīve nudien ir gan teātra skatuves, gan mūsdienīgas filmas vērta. Stāsts izdevies visnotaļ kolorīts, bet Raimonda Vazdika ir kā dzimusi dzejnieces lomai. Nopietnais izrādē mijas ar smiekliem un pašlepnu dzīvesprieku.” (Arno Jundze)

„Neapšaubāms izrādes veiksmes faktors ir aktrise Raimonda Vazdika, kura it kā burtiski ieaug dzejnieces ādā (palīdz Annas Heinrihsones kostīmi, ir arī sarkanais mētelis), rādot pašironisku, pašapzinīgu, sievišķīgi trauslu, pat naivu un reizē garā spēcīgu personību, kura mēģina noturēt trauslo līdzsvaru starp režīmam paklausīgās, bet savu talantu nenododošās dzejnieces pienākumu un sievietes laimi alkstošo būtni, kas mīl un grib būt mīlēta. Kā skanīgi Ķempes drāmas rezonieri sava laika un dabas spīlēs atklājas Egila Melbārža šoferis Žanis un Toma Liepājnieka Naikovskis.” (Līvija Dūmiņa).

„Īsie zibsnīgie  mirkļi” Nacionālā teātra Aktieru zālē