Latvijā ir izteikta plaisa starp bagātajiem un nabagajiem
Sabiedrība

Latvijā ir izteikta plaisa starp bagātajiem un nabagajiem

Jauns.lv

Latvijā turīgais slānis var atļauties gandrīz septiņas reizes lielākus tēriņus, nekā trūcīgākie iedzīvotāji. Plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem iedzīvotājiem ir viena no lielākajām Eiropā.

Latvijā ir izteikta plaisa starp bagātajiem un nab...
Latvijas turīgā slāņa iedzīvotāji vidēji var tērēt 472 latus mēnesī, bet trūcīgie – tikai 70 latus.
Latvijas turīgā slāņa iedzīvotāji vidēji var tērēt 472 latus mēnesī, bet trūcīgie – tikai 70 latus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka plaisa starp turīgo un trūcīgo slāni Latvijā ir otrā lielākā Eiropas Savienībā. 20% trūcīgāko iztiek ar vidēji 70 latu mēnesī, kamēr 20% turīgāko var rēķināties ar vidēji 472 latiem mēnesī uz vienu cilvēku, raksta žurnāls „SestDiena”. Eiropas valstīs šī atšķirība parasti nav tik izteikta.

Bagāto un trūcīgo latviešu noslāņošanos savulaik aprakstījis jau literatūras klasiķis Jānis Poruks, kura stāstā Kauja pie Knipskas „bālais zēns” Cibiņš ar skaudību noraudzījās uz bagātā saimniekdēla Buņģa rocību. Laiki mainās, bet atšķirības starp bagāto un nabadzīgo latviešu dzīves līmeni joprojām ir ievērojamas.

Tikai mūsdienās Buņģim par viņa statusa simbolu kalpo nevis Rīgā pirktais kabatas nazis, bet gan jaunākā modeļa iPhone. Buņģis ar vecākiem dzīvo jaunā privātmājā, mielojas ar „McDonald’s” hamburgeriem un ģērbjas „Stockmann” jaunākās kolekcijas drānās, kamēr Cibiņš mitinās hruščovkā, pārtiek no nocenotām bulciņām un iztiek ar „second hand” drēbītēm no jaunākās humpalu kolekcijas.

„Vienlīdzība nevar būt pašmērķis”

Pēc politologa Ivara Ījaba domām, Latvijai tomēr nevajadzētu kopēt ziemeļvalstu modeli un mākslīgi izlīdzināt atšķirības starp dažādiem slāņiem. „Vienlīdzība nevar būt pašmērķis, uz ko tiekties. Mums daudz svarīgāka ir ekonomikas attīstība. Latvija šobrīd nevar atļauties Rietumeiropas tipa sociālistisko politiku,” uzskata Ījabs.

Viens no risinājumiem nevienlīdzības mazināšanai būtu progresīvais ienākuma nodoklis, bet Latvijā šī ideja saskārusies ar lielu pretestību. „Nedomāju, ka Latvija vēlas kļūt par ziemeļvalstu tipa labklājības valsti. Jūs neesat gatavi maksāt tik augstus nodokļus, lai finansētu tādu drošības tīklu kā Zviedrijā vai Dānijā,” secina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā pasniedzējs Mortens Hansens.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš spriež, ka Latvijā daudziem joprojām pievilcīgs šķiet princips „atņemt bagātniekiem un sadalīt pārējiem”. Pēc viņa domām, Latvijas turīgo cilvēku slānis nav tik biezs, lai no viņiem varētu kaut ko noplēst. „Tas viss ir ļoti relatīvi. Cilvēkiem, ko pie mums pieņemts uzskatīt par turīgiem, labklājības līmenis patiesībā ir ne lielāks kā attīstīto valstu vidusšķirai. Vai tagad mums vajadzētu mēģināt viņus piežmiegt,” jautā Kaktiņš.


Kasjauns.lv/ Foto: Lita Krone/ LETA