Skolās ekonomiku kā atsevišķu obligātu priekšmetu tik drīz nemācīs

Pēc IZM datiem, patlaban pamatskolās ekonomiku māca priekšmeta "Sociālās zinības" ietvaros līdzās citiem tematiem, savukārt vidusskolēniem ekonomika ir izvēles priekšmets, ko, pēc Latvijas Bankas datiem, apgūst 40% jauniešu.

Šodien Banku augstskolas, Latvijas Bankas un Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras rīkotajā diskusijā "Finanšu pratība Latvijā: izglītības loma un krīzes mācības" Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijas skolās ekonomika kā obligāts priekšmets jāmāca jau no šā gada 1.septembra. Tiesa, viņš neminēja, no kuras klases šis priekšmets būtu mācāms kā obligāts, tomēr Rimšēvičs pauda pārliecību, ka atsevišķas zināšanas ekonomikā bērniem varētu mācīt jau no 1.klases.

Pēc Latvijas Bankas vadītāja domām, jo izglītotāki cilvēki būs ekonomikas un finanšu jomās, jo mazāk tie pakļausies dažādām baumām. Kā piemēru viņš minēja nesen izplatītās baumas par "Swedbank", kad cilvēki steidza izņemt naudu no bankas, neskatoties uz to, ka bankas darbība ir stabila.

Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš stāstīja, ka cilvēkam ekonomikas un finanšu jomā ir jāizglītojas jo ātrāk, jo labāk. Turklāt viņš uzsvēra, ka šīs zināšanas ir svarīgi papildināt arī pēc skolas absolvēšanas. Nātriņš ieteica izveidot valsts līmeņa finanšu pratības politiku, par kuras īstenošanu būtu atbildīga Latvijas Banka, IZM, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) un Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs.

LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ieteica pirms ekonomikas priekšmeta ieviešanas mācību procesā sagatavot nepieciešamo zināšanu katalogu - kādas ekonomikas zināšanas kāda vecuma bērniem ir jāzina.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone norādīja, ka ekonomikai kā obligātam priekšmetam skolās jāatgriežas jau 3.klasē, taču ekonomika būtu jāmāca līdzās uzņēmējspēju apgūšanai. "Bieži vien topošajiem uzņēmējiem ir iespēja sākt uzņēmējdarbību, tomēr viņi atsakās no šīs idejas, jo nekā nesaprot no ekonomikas," sacīja Menģelsone.

LDDK vadītājas sacītājam par uzņēmējspēju mācīšanu skolās piekrita arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka ekonomikas mācīšanu izglītības programmā nedrīkst attālināt, bet gan tā ir jāmāca pastiprināti.

IZM valsts sekretārs piekrita, ka ekonomiku mācīt skolās ir svarīgi, tajā pašā laikā viņš norādīja, ka patlaban ministrija ir saņēmusi piedāvājumus kā atsevišķu obligātu mācību priekšmetu skolās mācīt ekonomiku, ticības mācību un veselības mācību.

Gruškevics norādīja, ka Latvijas Bankas vadītāja priekšlikumu mācīt skolās ekonomiku kā obligātu priekšmetu ir nereāli izpildīt, jo patlaban pamatskolās ir spēkā esošs mācību priekšmets "Sociālās zinības", kas tiek pasniegts visās izglītības iestādēs un priekšmetam ir izveidots gan saturs, gan ir iespiestas grāmatas, gan arī apmācīti skolotāji. Pēc viņa sacītā, lai šo programmu reformētu, ir nepieciešamas plašākas diskusijas.

"Ideja par ekonomiku kā obligātu mācību priekšmetu vidusskolā ir apspriežams temats. Ja šai idejai būs politisks atbalsts, ierēdņi savu darbu paveiks un nodrošinās, kā ideju ieviest dzīvē," uzsvēra IZM valsts sekretārs.