Mūžībā aizvada policijas ģenerāli Aloizu Blonski. FOTO

Blonskis aizgāja mūžībā 78 gadu vecumā svētdien Biķernieku slimnīcā. Viņa karjera likuma sardzē sākās kā ierindas milicim 1953. gadā Rīgā, Blonskis ir vadījis Jūrmalas milicijas kriminālizmeklēšanas daļu, bijis Ogres rajona milicijas nodaļas priekšnieks, no 1969. līdz 1994. gadam bijis Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks.

1994. gadā Blonskis kļuva par Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku, 1997. gadā viņam piešķīra policijas ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi. 2000. gadā Blonskis devās pensijā.

Atvadīties no ģenerāļa ieradās daudzi viņa bijušie un esošie kolēģi, tiesībaizsardzības iestāžu vadītāji un politiķi – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kādreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa un citi.

Viens no pēdējiem, īsu mirkli, pirms noskanēja baznīcas zvans, ieradās un krustu pie ieejas pārmeta bijušais Muitas kriminālpārvaldes šefs, kukuļdošanā apsūdzētais Vladimirs Vaškevičs.

Savā grāmatā „No ierindnieka līdz ģenerālim” Blonskis rakstījis, ka bērnībā nekad nav sapņojis kļūt par policistu – kad 4. klasē skolotāja aptaujājusi audzēkņus, atbildējis, ka grib kļūt par priekšzīmīgu lauksaimnieku. Taču, kad bija jāiet dienestā armijā, Blonskis izmantoja iespēju tā vietā strādāt milicijā.

Viņa pirmais postenis bija Rīgā, Ziedoņdārzā. Tolaik sodīja par daudz ko tādu, par ko tagad pat likumos nekas nav teikts. Toreiz tramvajā drīkstēja iekāpt pa aizmugurējām durvīm, izkāpt pa priekšējām. Blonska pirmais notvertais pārkāpējs izkāpa pa aizmugurējām durvīm.

Tā kā viņš bija pieķerts jau trešo reizi, nākamais ģenerālis neizturēja un vīrieti aizveda uz iecirkni Vārnu ielā – atklājās, ka viņš ap ķermeni aptinis apavu fabrikā nozagtus hromādas gabalus, tāpēc kļuvis tik resns, ka nemaz nevar izspraukties pa tramvaja priekšējām durvīm. Zīmīgi, ka tas notika Pērnavas un Asara ielu stūrī, netālu no baznīcas, no kuras nu izvadīja Blonski.

Ziedoņdārza rajonā Blonskis saņēma savas „pirmās kristības” – uz kājas palika rēta. Viņš viens pats konvojēja sadzērušos huligānu, kājām, bez rokudzelžiem, un ļaundaris atmuguriski iespēra ar kāju milicim.

47 gadu laikā kopš pirmās dienas likuma sardzē Blonskis kļuva par ģenerāli. Joprojām vietā ir viņa grāmatā rakstītais: „...policists, tā nav tikai profesija, bet arī dzīvesveids. Savukārt valstij vajadzētu to saprast, gādājot par policistu tieši tik, cik viņš pelnījis.”