Lindermans sola tiesāties ar Solvitu Āboltiņu
Valodu referenduma inicitators Vladimirs Lindermans portālam kriminal.lv atklājis, ka domā iesniegt prasību tiesā pret Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un advokātu Andri Grūtupu.
Pēc Lindermana vārdiem, Āboltiņa viņu faktiski „nosauca par noziedznieku”. Ar daudziem citiem, kas Lindermanam veltīja skarbus vārdus, viņš tiesāties negrasoties, jo tad visus darbus būs jāmet pie malas un tikai pa tiesām jāstaigā.
Drošības policija ir izteikusies, ka turpina uzmanīt Lindermana darbību. Viņš par to īpaši neuztraucas: „Mana izsekošana nerimst jau dažus gadus. Gan telefonu noklausās, gan ārējo novērošanu esmu manījis.” Viņaprāt, drošībnieku paziņojumi domāti „nacionāli norūpējušiem pilsoņiem, kas pārdzīvo, „kāpēc to Lindermanu nekādi neiesēdina”, tāpēc arī policija rādot, ka tur roku uz pulsa.
„Faktiski visi saprot, kam mani nav, par ko apsūdzēt – es darbojis demokrātiskas konstitucionālas procedūras ietvaros,” kriminal.lv sacījis Lindermans. Viņaprāt, vainojams ir pārāk liberālais specdienestu likums, Lindermans atgādina, ka pašlaik „Saskaņas centra” deputāts Andrejs Elksniņš cenšas mainīt Operatīvās darbības likumu. Kasjauns.lv jau vēstīja, ka iecerētie grozījumi krietni sašaurinās likumīgās iespējas tiesībaizsardzības iestādēm vākt informāciju pat par teroristiem.
Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka referenduma iniciatori Lindermans un Jevgeņijs Osipovs ir tikai izpildītāji, īstie „Dzimtās valodas” vadītāji ir citi, Latvijā mazpazīstami cilvēki. Viens no tiem esot organizācijas līdzdibinātājs, nepilsonis Aleksandrs Gapoņenko, Latvijas krievu kopienas apvienotā kongresa līdzpriekšsēdētājs.
Jāatgādina, ka Lindermanam jau ir bijusi darīšana ar tiesām. 2002. gadā pret viņu un vēl trim nacionālboļševikiem – Olgu Morozovu, Raimondu Krumgoldu un Arturu Petrovu – ierosināja krimināllietu, apsūdzot par aicinājumu veikt valsts apvērsumu un par nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu.
Tomēr 2003. gadā Lindermana biedrus no ieslodzījuma atbrīvoja, bet viņu pašu 2010. gadā attaisnoja. Lindermans vērsās tiesā pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas personā par nepatiesas apsūdzības uzrādīšanu un pieprasīja atlīdzināt morālo kaitējumu – viena lata apmērā. Centra rajona tiesa pērn izlēma viņam par labu.
Iespējams, šī epopeja izpaliktu, ja 2002. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu piešķīris Lindermanam mūsu kaimiņvalsts pilsonību. Tomēr Putins lūgumu noraidīja. 2008. gadā Lindermanu aizturēja Maskavā par gadiem ilgu vīzu režīma pārkāpšanu un izdeva Latvijai – tiesāšanai, kas izgāzās.
