Engures novadā grib ierīkot kapsētu piejūras kāpās

Kā informēja biedrības valdes loceklis Gints Kauniste, Engures novada dome cenšas panākt grozījumus Ķemeru Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, "kā rezultātā tiks atmežotas un izlīdzinātas piejūras kāpas, kas sastopamas tikai 1% Latvijas teritorijas".

Kā noskaidroja LETA, otrdien, 6.septembrī, valdības sēdes darba kārtībā ir iekļauts Ķemeru Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kurā cita starpā paredzēts izņēmums, ka turpmāk parka dabas lieguma zonā drīkstēs mainīt zemes lietošanas kategoriju kapsētu ierīkošanas nolūkos.

Kā skaidrots noteikumu projekta anotācijā, izņēmums kapsētu ierīkošanai paredzēts, lai saskaņotu dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses, ņemot vērā, ka atsevišķas administratīvās vienības, piemēram, Lapmežciema pagasts, pilnībā ietilpst nacionālā parka teritorijā, un nacionālā parka teritorijā ir iekļautas arī blīvi apdzīvotas vietas, kurās tradicionāli ir bijušas nelielas kapsētas.

"Atbilstoši Engures novada pašvaldības sniegtajai informācijai Lapmežciema pagasta Ragaciema kapsētā vēl ir apmēram 210 dubultās kapu vietas. Lapmežciema pagastā 2013.gadā ir mirušas 22 personas, 2014.gadā - 32, 2015.gadā - 28. Jāņem vērā, ka dzimtas kapos glabā arī mirušos no citiem pagastiem un novadiem. Kopumā Engures novadā vienīgās brīvās kapu vietas ir Jaunajos Engures ciema kapos (apmēram 500), pārējos piekrastes ciemos brīvu kapu vietu praktiski nav (aizņemti 90 - 95%)," teikts noteikumu projekta anotācijā.

Tomēr biedrība "Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm" uzskata, ka, maldinot sabiedrību, kapsētas ierīkošanas aizsegā tiks iznīcinātas nacionāli nozīmīgas dabas vērtības - atmežotas un izlīdzinātas piejūras kāpas, kas sastopamas tikai 1% Latvijas teritorijas.

"Izmaiņas noteikumos, kas tiek virzītas Ministru kabinetā, rada bīstamu precedentu valsts aizsardzībā esošo dabas vērtību iznīcināšanai," pārliecināta biedrība, kas norāda, ka, virzot šo ieceri, Engures novada dome, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieņēmusi vairākus negodprātīgus lēmumus, kurus tagad, līdz ar Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, iecerēts "legalizēt".

"Viss liecina, ka lēmums par starptautiski nozīmīgas ("Natura 2000") dabas teritorijas atsavināšanu par labu Engures novada domei ticis izlemts šaurā, pašvaldībai pietuvinātu politiķu lokā un netiek pārskatīts, neskatoties uz nonākšanu pretrunā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.panta 6.daļu, kas paredz, ka līdzīgas darbības "Natura 2000" tīklā iespējamas vienīgi alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ," norāda biedrības valdes loceklis Kauniste.

Lai detalizētāk izklāstītu savas bažas par pašvaldības ieceri ierīkot kapsētu dabas lieguma zonā, biedrība "Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm" pirmdien, 5.septembrī, plkst.15 rīkos preses konferenci Kaņepes kultūras centrā, kas atrodas Rīgā, Skolas ielā 15.

Kā iepriekš skaidroja VARAM, kapsētas ierīkošana Lapmežciema pagastā tiek pieļauta kā izņēmums, jo šis pagasts pilnībā atrodas nacionālajā parkā un no vienas puses to ieskauj Rīgas jūras līcis, bet no otras puses - Kaņiera ezers. Tāpat vērā ir jāņem augstais gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo jaunas kapsētas vietas izvēli.

Valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka saņemta vēstule gan ar iebildumiem pret kapsētas ierīkošanu, gan šo ieceri atbalstoša vēstule. 2015.gada vasarā tā laika valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (V) nosūtītu vēstuli pret dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām parakstījušas 30 personas, no tām septiņi ir Engures novada iedzīvotāji. Savukārt VARAM saņēmusi 58 Engures novada Lapmežciema pagasta iedzīvotāju parakstītu vēstuli ar lūgumu paredzēt iespēju dabas lieguma zonā ierīkot kapsētu teritorijas plānojumā paredzētajā vietā.

Šogad martā Lapmežciema pagasta iedzīvotāju sapulcē Engures novada dome sniedza informāciju par plānoto kapsētas izveidi Lapmežciema pagastā, un iedzīvotāji atbalstīja kapsētas izveidi teritorijas plānojumā paredzētā vietā, teikts valdībā izskatāmajos dokumentos.