Rīdzinieku naudu tērēs kaķiem
No Rīgas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem 900 latu šogad tērēs kaķu namiņiem, ko izvietos pie deviņām pašvaldības ēkām.
„Tā daļa iedzīvotāju, kas kaķus mīl, baro un grib par tiem rūpēties, ceļ trauksmi, ka brīdī, kad mājas tiek siltinātas un pagraba lūkas tiek aizvērtas, kaķi aiziet bojā,” Rīgas domes pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komitejā skaidroja Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Tāpēc risinājums esot kaķu namiņi. „Kaķi mājiņās uzreiz neiet dzīvot, bet aukstā laikā ar piebarošanu ir liela iespēja, ka kaķi tur dzīvos. Ja mums izdosies uztaisīt pareizas konstrukcijas mājas un kaķi aukstā laikā tur iemitināsies, tas būs labs sasniegums.” Savukārt 9500 latu šogad atvēlēs maznodrošinātajiem un trūcīgajiem rīdziniekiem piederošo dzīvnieku sterilizācijai vai eitanāzijai.
Novērojumi gan liecina, ka kaķu mājas murrātāju interesi neizpelnās. Pirmās divas kaķu mājas, kaut ko līdzīgu trušu būdai ar lodziņiem, bet bez durvīm, uzstādīja 10. janvārī kvartālā pie Pēterbaznīcas. Tās izgatavotas biedrības „DzīvniekuSOS” projektā „Pilsētas kaķu dzīve: Droša pajumte”. Pavisam bijis paredzēts uzstādīt 12 mājiņas, kas kopā ar informācijas izplatīšanu izmaksās 585 latus. Šajā gadījumā naudu gādā mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonds. Pārējās mājiņas iecerēts uzstādīt vairākos Rīgas mikrorajonos.
Pēterbaznīcas kvartālā mīt ap 20 ielas kaķu, viņu ērtībām mājiņas grīda ir izklāta ar salmiem, ir ieliktas sedziņas, pie namiņa ir barības trauki. Nav tikai pašu kaķu, un kā atzīst blakus esošā restorāna darbiniece, viņi mājiņā nav redzēti. „Kaķi tur neiet,” noteic kundze, kura regulāri iznāk uzsmēķēt un būtu taču kādu četrkājaino komforta cienītāju redzējusi, ja tāds būtu.
Askoldam Kļaviņam jau ir pieredze ar daudz vērienīgāku un arī bezjēdzīgu projektu. 2006. gadā, kad Kļaviņš vadīja domes Vides departamentu, Zaķusalā pie dzelzceļa tilta izveidoja speciālu laukumu, kur pārcelties upju zīriņiem no Preses nama tipogrāfijas jumta – lielākajai šo putnu kolonijai Eiropā. Projektam no Rīgas Vides aizsardzības fonda piešķīra 12 000 latu, vēl 5000 latu ziedoja „Hansabanka”
Toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs nosolījās, ka apēdīs cepuri, ja tur kaut viens zīriņš apmetīsies. Zīriņi pagaidām dārgajā placī nav manīti, cepuri neviens neēd, bet Preses nams ir izputējis un pamests, tā ka nu putni ir kļuvuši par jumta vienīgajiem saimniekiem.
