Eksperti: skolām ziedojot algu, Valsts prezidents rīkojas neapdomīgi

Andris Bērziņš ar savu algu jau aplaimojis sešas skolas

Kopš stāšanās amatā Valsts prezidents savu amata algu (1504 latus) jau ir ziedojis sešām skolām:

* Meirānu Kalpaka pamatskolai (nav vēl izlemts, kā naudu tērēt. Iespējams, labiekārtos sporta laukumu);

* Viļānu vidusskolai (iegādāta apskaņošanas sistēma sarīkojumu zālei);

* Medumu vidusskolai (iegādāti mikroskopi, sintezators, apskaņošanas iekārta sarīkojumu zālei);

* Cēsu Valsts ģimnāzijai (iegādāta aktu zāles apskaņošanas sistēma);

* Siguldas Valsts ģimnāzijai (nav vēl izlemts, kā ziedojumu tērēt) un

* Nītaures vidusskolai (iegādāti divi projektori un divi ekrāni klašu modernizācijai).

Prezidents ir pietiekami turīgs un saņem arī vienu no lielākajām pensijām valstī – 4400 latu mēnesī, lai varētu atļauties šādu cēlu žestu. Tomēr laikraksta „Diena” aptaujātie eksperti teic, ka šis nav labākais veids, kā Valsts prezidentam būtu jāizrāda sava labā griba, kaut arī tā, pēc visa spriežot, nāk no visas sirds. Bieži vien Valsts prezidents, ziedojot naudu, ir izplūdis sentimentālās asarās.

Sociologs Aigars Freimanis saka: „Vai šādi tiek celta viņa popularitāte? Pirmajā brīdī – jā, bet agri vai vēlu šāda ziedošana kļūst pierasta. Viņš nevairās arī no sentimentālām izpausmēm. Raudāšana ir dabiska, jo šādus smalkus, neveiksmīgus iestudējumus vairākas reizes neatkārto. Iespējams, ziedojums ir veids, kā viņš novērš iespējamās runas par lielo pensiju.”

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse šo Valsts prezidenta cēlo žestu vērtē šādi: „Kāpēc viņš nav saglabājis amatpersonas algu un neziedo pensiju? Tas būtu atvieglojums valsts budžetam un pierādījums, ka prezidents var dzīvot ar to, ko saņem, strādājot valsts darbu. Tas ir viegls un populistisks veids, kā prezidents izvēlējies ziedot naudu. Pareizāk būtu izveidot fondu, kur šo summu novadīt konkrētiem cilvēkbērniem, skolām vai pasākumiem.”

Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, ka Bērziņam būtu jāizšķiras par labu labdarības fondam, nevis savas algas daļāšanu skolām pēc saviem ieskatiem: ”To var interpretēt kā apzinātu mērķtiecīgu labdarību, no vienas puses. No otras – neatkarīgi no tā, vai, pirms izšķirties par šādu lēmumu, viņš konsultējies ar sabiedrisko attiecību speciālistiem vai nav, skaidrs, ka no sabiedrisko attiecību prakses viedokļa tas vērtējams kā pozitīva tēla veidojošs pasākums. Labāk būtu, ja prezidents būtu nodibinājis savu fondu, kas nodarbojas ar labdarību un naudas pārraudzīšanu.”

Valsts prezidenta preses dienests uzsver, ka to, kam ziedot savu personīgo algu, Valsts prezidents pieņem pats.

Uz „Dienas” jautājumu, kāpēc tieši šīs skolas apdāvināt izvēlējusies valsts pirmā persona, nespēj atbildēt arī paši skolu direktori. „Mūsu skola ir arī prezidenta skola,” min Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš. (Bērziņš tur pabeidzis septiņgadīgo skolu.) „Esam viena no nedaudzajām divu plūsmu skolām,” teic apdāvinātās Viļānu skolas direktors Pēteris Tretjuks. Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa min, ka, iespējams, ziedojumu saņēmuši tāpēc, ka prezidenta mazdēls tur beidz 12. klasi.

Tradīcija, ka Valsts prezidents savu algu ziedo skolām, iedibināta pirmo reizi Latvijas līdzšinējās prezidentūras vēsturē. Tas ir gandrīz kā nerakstīts politiķa ideāls, teic sociologs Aigars Freimanis. Jo kopš 90. gadu sākuma latviešiem bijis mūžīgais sapnis - lai politikā ietu situēti cilvēki, kuri justos brīvi no nepieciešamības strādāt par naudu un politiku pārvērst par biznesu, lai gan prezidenta amatā par biznesmeni nav tik viegli būt, raksta „Diena”.

Sabiedrības pētnieki vien norāda, ka prezidents ir izvēlējies nepareizo veidu, kā atbalstīt skolas. Ziedojot naudu šādi, „tas ir viegls un populistisks žests”. Prezidentam būtu ieteicams izveidot fondu, kur šo naudu novadīt konkrētiem mērķiem. Citādi Bērziņa vēlme ziedot tiek vērtēta kā labs sabiedrisko attiecību pasākums. Iespējams, tā tiek novērsta uzmanība no pārlieku lielās pensijas. Profesore Ilga Kreituse arī norāda, ka prezidenta rīcība atstāj uzspēlētības priekšstatu. „Valsts amatpersonai ir jāmāk savaldīt savas emocijas un asaras. Asaras par bojāgājušajiem ir saprotamas, bet asara tikai tāpēc, ka skolā ir mīļa skolotāja, kas nāk pretim... Tas var radīt neizpratni cilvēkos arī tad, ja asara ir patiesa.”

Andris Bērziņš 8. jūlijā apmeklē dzimto Nītaures vidusskolu