Ieslodzītajiem ārvalstniekiem mācīs latviešu valodu
Latvijas ieslodzījuma vietās ieslodzītajiem ārvalstniekiem paredzēts nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodu, informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vecākā referente Ināra Makārova.
IeVP uzskata, ka tas palīdzēs risināt vienu no svarīgākajām problēmām - ieslodzīto ārvalstnieku iesaistīšanu resocializācijas pasākumos, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt valsts valodas nezināšanas dēļ. Valsts valodas apguvei tiks izmantota interaktīva latviešu valodas apmācības programma.
Lielākā daļa no ārvalstniekiem, kas izcieš sodu Latvijas ieslodzījuma vietās, ir Krievijas un Lietuvas pilsoņi. No kopumā 6468 ieslodzītajiem 84 ir ārvalstnieki. Vairums ieslodzīto ir Krievijas un Lietuvas pilsoņi, bet ir arī ukraiņi, armēņi, baltkrievi, kā arī pa vienam Austrālijas, Nigērijas, Gruzijas, Izraēlas, Spānijas, Nīderlandes un Uzbekistānas pilsonim.
Lai uzlabotu Latvijas ieslodzījuma vietās esošo ārvalstnieku tiesību ievērošanu un nodrošināšanu, kā arī atvieglotu cietumu amatpersonu ikdienas darbu ar ārvalstu pilsoņiem, IeVP sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas Tieslietu ministriju cietumu departamentiem ir sākusi īstenot Eiropas Komisijas līdzfinansētu projektu "Informācijas un labās prakses apmaiņa darbā ar ieslodzītajiem ārvalstniekiem".
Projekta gaitā tiks veikts pētījums, lai noskaidrotu iespējamās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras ieslodzījuma vietās esošie ārvalstnieki un cietumu darbinieki.
Kā papildināja Makārova, Rīgā jau bija ieradušies sadarbības partneri no Lietuvas un Igaunijas cietumiem, kas kopā ar Latvijas kolēģiem izstrādāja anketas, lai apzinātu problēmu loku, kas būtu nākotnē novēršams darbā ar ieslodzītajiem ārzemniekiem.
Projektā tiks anketēti gan ieslodzītie ārvalstnieki, gan darbinieki.
Jautājumu loks ieslodzītajiem būs visdažādākais - kādas valodas viņi pārvalda, ar kādām grūtībām saskaras soda izciešanas vietā, vai sazinās ar tuviniekiem, vai izjūt nevienlīdzīgu attieksmi tāpēc, ka ir ārzemnieks, vai pēc atbrīvošanās no cietuma plāno palikt Latvijā un citi jautājumi.
Savukārt anketā cietumu darbiniekiem noskaidros, kādi faktori sagādā grūtības darbā ar ārzemniekiem, kā šobrīd tiek risinātas valodas problēmas darbā ar ārzemniekiem, kādas valodas darbinieks pārvalda, vai pietiek zināšanu un pieredzes darbā ar ārvalstniekiem, vai darbinieks ir gatavs apgūt svešvalodu ārpus sava darba laika, vai darbs ar ārzemniekiem sagādā papildus spriedzi.
Pēc tam tiks izstrādāta ieslodzījuma vietu darbinieku apmācības programma, kurā tiks iekļautas tēmas par tiesību normām - starptautiskām un nacionālām -, ieslodzīto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem ieslodzījuma vietās, ieslodzīto ārvalstnieku tiesībām uz aizstāvības nodrošināšanu, ieslodzījumā esošo ārvalstnieku iesaistīšanu resocializācijas procesos.
Programmas izstrādes procesa laikā tiks īstenotas speciālistu pieredzes apmaiņas vizītes uz partnervalstīm.
Pēc programmas izstrādes, IeVP Mācību centra speciālisti apmācīs 80 cietumu darbiniekus no Liepājas, Daugavgrīvas, Rīgas Centrālcietuma.
Ieslodzījuma vietu darbiniekiem ir teicamas krievu valodas zināšanas, kas palīdz sazināties ar daļu no cietumos esošajiem ārvalstniekiem, bet, lai saprašanās noritētu sekmīgāk, darbinieki projekta ietvaros papildinās angļu valodas zināšanas, papildināja Makārova.
Projekts ilgs līdz 2013. gada 15. jūnijam un tā kopējās izmaksas ir 103 930 eiro (73 042 lati).
LETA
