Gaismas pils iedzīvotājiem būs atvērta tikai nākamā gada beigās

Šādu paneļu izvietošana izmaksātu 1,18 miljonus latu. Paneļi atmaksātos pēc aptuveni simts gadiem.

Tomēr arhitekts Gunārs Birkerts uzskata, ka paneļiem ir jābūt un to izmaksas ir pamatotas, lai arī tie atmaksāsies pēc vairākām paaudzēm.

Pēc viņa domām, atteikšanās no paneļiem ir solis atpakaļ, un nākotnē šī ideja ir atbalstāma.

Saules paneļus izvietos uz līdzās esošās palīgēkas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Tomēr konkrētu finansiālo ieguvumu no plāna maiņas Kultūras ministrija (KM) nevar nosaukt.

KM valsts sekretārs Guntis Puķītis klāstījis, ka šī platība būs nedaudz mazāka, taču arī izmaksas būs daudzkārt zemākas. Savukārt projekta uzraugs "Delna" norāda, ka šāds risinājums varētu būt pat sešas reizes lētāks.

Nacionālā būvkompāniju apvienība, komentējot padomes lēmumu, sarūgtinājumu neesot slēpusi, jo pie šīs idejas strādāts gadu. Savukārt Birkerts "Panorāmai" atzinis, ka šis ir kompromisa lēmums, bet viņš to uztver pozitīvi.

Tāpat KM beidzot oficiāli atzinusi, ka būvniecības pabeigšana kavēsies. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende līdz šim turējusies pie iepriekš noteiktā termiņa - šā gada 18.novembra, taču jauno ēku ekspluatācijā varētu nodot tikai nākamā gada 3.maijā, bet iedzīvotājiem tā būs pieejama tikai nākamā gada beigās, vēstī "Panorāma".

Jau vēstīts, ka LNB projekta Uzraudzības padome aprīļa beigās nespēja vienoties, vai uz Gaismas pils jumta tiks izvietotas saules baterijas, jo secināja, ka šajā projektā vēl ir daudz neatrisinātu un neskaidru jautājumu.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" aprīļa vidū ziņoja, ka Kultūras ministrija (KM) tomēr vēlas atteikties no saules paneļu izvietošanas uz Gaismas pils jumta, par ko tā paziņoja pērn pavasarī. Gada laikā jau sākotnēji paredzēto 980 kvadrātmetru vietā paneļu izvietojuma platība samazināta līdz 733. Taču plānotās izmaksas gandrīz dubultojušās, un ministrija savu nostāju mainījusi.