Anmary šova veidotājas taisnojas: "Viss ir kārtībā!"

Pūce atceras savu darbošanos pirms 20 gadiem

Anmary izpildītās dziesmas „Beautiful Song” režisore Dace Pūce nedevās uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku, kur šogad norisinās Eirovīzijas dziesmu konkurss. Portālam „TVNET” viņa atzīst, ka palikusi mājās un Anmary uzstāšanos pirmajā pusfinālā vēroja TV ekrānā. Pūce apgalvo, ka izdarījusi visu, kas nepieciešams. „Esmu viņas psiholoģiski noskaņojusi, devusi visādus ieteikumus un padomus, kas ir ārpus priekšnesuma. Konsultēju meitenes, kas ir jādara pirms iznākšanas uz skatuves, par koncentrēšanos,” skaidrojot nedošanos uz Baku, „TVNET” sacījusi Dace Pūce. Stāstot par Anmary priekšnesumu, Pūce teic, ka neko klāt nebija piedomājusi un uz skatuves trīs minūšu laikā tika izstāstīts dziesmas stāsts. Anmary priekšnesumam, pēc režisores domām, vajadzēja būt vienkārši saprotamam, sadzīviskam, jo pamatā ir meitenes stāsts – sadzīviska ainiņa. „Dziesmas pamatā ir meitenes stāsts savām draudzenēm. Dziesma sākas ar haotisku sadzīves ainiņu un beidzas ar sinhronu deju,” režijas procesu raksturo Dace.

Dace Pūce sarunā ar portālu „TVNET” atklāj, ka nav īpaši iedvesmojusies no tā, kas ir bijis un kas modē Eirovīzijas dziesmu konkursā. „Es tādas lietas neskatos. Drīzāk atcerējos savus jaunības gadus pirms 20 gadiem, kad ar to intensīvi nodarbojos grupā „Marana”. Tā kā pati gan dziedāju, gan dejoju, tad līdz ar to vienkārši restaurēju atmiņā visas tās lietas,” paskaidro Dace. „Es jau viena to nedarīju, bet gan sadarbojoties ar horeogrāfi Santu Grīnfeldi. Principā mēs abas kopā arī to Anmary Eirovīzijas numuru uztaisījām. Uzskatu, ka jebkurai dziedātājai ir uz skatuves jākustas un nevar stāvēt uz vietas. Es nepiekrītu, ka dziedātājam uz skatuves ir jāņem profesionāli dejotāji, lai tikai piepildītu laukumu. Anmary priekšnesumā bekvokālistes dzied un dejo,” viņa stāsta un piebilst, ka tas, ko viņa radījusi Anmary, drīzāk nav režisēšana, bet gan vīzija.

Anmary uzstāšanās Eirovīzijā - video:

Anmary un viņas bekvokālistu „Eirovīzijas” tērpu autore ir Indra Salceviča. Viņa portālam „DELFI Izklaide” atzīst: „Suņu riešanas čempionāts ir atklāts. Tā var notikt tikai Latvijā - vainas nogāšana uz vienu lietu saistīta ar inteliģences trūkumu. Vainīgo meklēt ir stulbi - meitene nodziedāja ļoti labi un uz skatuves izskatījās pieklājīgi, nevis pēc pornostāra." Salceviča skaidr: lai gan zilā krāsa, iespējams, nav efektīvākais risinājums Eirovīzijai, māksliniece to izvēlējusies, respektējot pašu Anmary, kurai šī ir veiksmes krāsa.

„Sākumā biju iecerējusi pavisam citu risinājumu tērpu ziņā, taču režisore to neakceptēja. Jā, ar režisori mums īsti nesalikās idejas kopā, taču es netaisos vainot viņu, jo vispār neuzskatu, ka Anmary konkursā būtu izgāzusies,” skaidro kleitas autore. Viņai atliekot vien pasmaidīt par pašmāju „modes ekspertiem”, kuri mūsu meiteņu skatuves tērpus lamā par vecmodīgiem. „Tas, kas bija mugurā bekvokālistēm, ir „Karen Millen” brends. Ja tik atzītu zīmolu var nosaukt par vecmodīgu, tad man nav ko teikt. Anmary kleita bija mans darinājums. Bija izveidotas divas kleitas versijas - garā un īsā. Man pašai labāk patika garā, bet Anmary izvēlējās īso,” stāsta dizainere. „Kas notiek pie mums? Dažas „cāļa” lasītājas un biroja peles ar nepiepildītiem sapņiem modes jomā nezina, kur vien izlikt žulti. Kleita nav vainīga, un Anmary nav vainīga - visa pamatā ir veiksmes faktors," tā Salceviča.