Šonedēļ jāsvin Pasaules okeāna diena un jāskatās padomju multenes

Pirmdien, dienu pirms Latvijā ieradīsies Tomass Hendriks Ilvess kopā ar kundzi Evelīnu, mēs šim notikumam varam pienācīgi sagatavoties, piemēram, sameklējot, vai mums kaut kur starp suvenīriem nav noklīdis kāds mūsu ziemeļu kaimiņu karodziņš un to izcelt goda vietā. Savukārt valcēnieši bez problēmām var aizbraukt uz 50 kilometrus attālo Otepē pilsētiņu un godināt zilmelnbalto karogu, jo 4. jūnijā igauņiem ir nacionālie svētki – Igaunijas karoga diena.

Otepē Marijas luterāņu baznīcā 1884. gada 4. jūnijā tika iesvētīts Igaunijas Studentu biedrības zilimelnbaltais karogs, kas vēlāk, 1991. gadā atkal kļuva par Igaunijas valsts karogu. Par godu šim notikumam pie baznīcas ieejas novietots bareljefs.

Igaunijas karogā zilā krāsa simbolizē debesis, melna – zemi, bet baltā ir cerību krāsa.

1972. gadā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkota vides aizsardzībai veltīta konference. Tajā tika nolemts ikgadu atzīmēt Pasaules Vides dienu, lai pievērstu pasaules sabiedrības uzmanību ekoloģijas problēmām. Tad arī tika nospriests, ka šī diena būs 5. jūnijā.

Katru gadu Pasaules Vides dienai tiek piešķirta sava devīze, par kuru ļaudis tiek aicināti aizdomāties. Pērn, piemēram, uzmanība tika pievērsta mežiem. Šogad visi otrdien ir aicināti aizdomāties par zaļo dzīvesveidu. Vides dienas devīze ir „Zaļā ekonomika: vai tu esi tās daļa?”.

Rīdzinieki par zaļo dzīvesveidu veidu varēs aizdomāties Pārdaugavā – Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, kur 5. jūnijā no pulksten 17.00 līdz 20.00 visi aicināti uz Vides dienu koncertu „Atgriešanās Ēdenē”. Koncertā dziedās dziesminieks Haralds Sīmanis, skanēs krievu romances Janas Eglītes izpildījumā,  piedalīsies folkloras kopa „Iļjinskaja pjatņica”, lietuviešu lauku kapella „ Jurginas”, Ansis Bērziņš no „Maskačkas muzikantiem” un jaunā dziedātāja  Ilga Vālodze Ābele. Būs apskatāmi mākslinieces Brigitas Ektermanes darbi, kas liela daļa tapuši turpat Botāniskajā dārzā.

Piektdien, 8. jūnijā, mēs varēsim atzīmēt vēl vienu videi veltītu dienu – Pasaules Okeāna dienu. Šai dienai gan nav tik gara vēsture, kā Pasaules Vides dienai, jo ANO Ģenerālā Asambleja Okeāna dienas datumu par atzīmējamu dienu noteica tikai 2009. gadā.

Piektdien atcerēsimies, ka mūsu dzīves pamatni – sauszemi nodrošina okeāns, jo bez ūdens taču uz Zemes nekā nebūtu. 70% Zemeslodes virsmas aizņem ūdens un okeānā gan radās dzīvība, gan tas arī joprojām to nodrošina un nodrošinās.

Daudzās pasaules valstīs katru gadu 9. jūnijā tiek atzīmēta neoficiālā Starptautiskā Draugu diena. Jau ir piemirsies, kas un kur šo dienu ieviesa, bet pamazām Draugu diena iekaro pasauli. Šajā dienā daudzas izklaides un atpūtas vietas rīko speciālas akcijas, lai savos pasākumos ievilinātu pēc iespējas vairāk draugu kompānijas. Īpašas tradīcijas gan šīs dienas atzīmēšanai nav izveidojušās.

Iespējams, ka ideja 9. jūnijā ierosināt svinēt Draugu dienu prātā ir ienākusi, kādam neamerikānim, kuram bija zobs uz amerikāņiem, jo ASV Kongress 1935. gadā pieņēma lēmumu katru gadu augusta pirmajā svētdienā atzīmēt Nacionālo Draudzības dienu. Ja jau „jaunajā pasaulē” var draudzēties, tad kāpēc to nevar darīt vecajā labajā Eiropā vai Āzijas plašumos? Tā nu kāds īpaši draudzīgs cilvēks arī ir iedibinājis šo savdabīgo tradīciju.

Īpaši populāra Draugu diena ir Indijā un Nepālā, kur draugi viens otru „iezīmē”, sienot ap roku skaistas lentītes. Savukārt Latvijā 9. jūnijā varbūt, ka varam iziet no draugiem.lv un doties savus draugus satikt klātienē. It sevišķi tādēļ, ka šogad Starptautiskā Draugu diena iekrīt sestdienā un būtu grēks to pavadīt mājās vienatnē, sēžot pie datora.

Nebrīnīsimies, ja svētdien vidējās un vecākās paaudzes ļaudis pie mums staigās bērna prātā. Viņi noteikti atcerēsies savas bērnu dienas. Lai arī kāds bija tas padomju laiks, bērnība visiem bija saulaina. Nu jau mūsu vecākā paaudze bija ne tikai cītīgi žurnāla „Bērnība” lasītāji, bet arī multeņu skatītāji.

Pirms daudziem gadu desmitiem nebija ne „Cartoon Network”, ne neskaitāmi televīzijas kanāli, kuri no agra rīta līdz vēlam vakaram rāda animācijas filmiņas. Vajadzēja stāvēt rindās pie kinoteātru kasēm un cerēt dabūt vietu pirmajā rindā iksvētdienas „Bērnu rītā”, kurā rādīja Maskavas kinostudijas „Sojuzmuļtfiļm” multiplikācijas filmas.

„Nu, pagaidi”, 38 papagaiļi, Prostokvašino, kaķis Leopolds, Ezītis miglā… Ir desmitiem atslēgvārdu, kas mūsu māmiņām un vectētiņiem liks atcerēties bērnu dienas. 10. jūnijs ir īstā diena, lai jūtūbā mēs atrastu kādu vecu multeni un ļautos nostaļģijai.

10. jūnijs kā nekā ir slavenās „Sojuzmuļtfiļm” dzimšanas diena. Latvija bija vēl neatkarīga valsts, kad Maskavā PSRS Kino pārvalde nodibināja kinostudiju „Sojuzdetmuļtfiļm”, kas vēlāk pārdēvējās vienkārši par „Sojuzmuļtfiļm”.