Suharenko: ebreju īpašumus deviņdesmitajos gados neatdeva, jo apstrīdēja to reliģisko raksturu
Ebreju īpašumu jautājums nebūtu jārisina ne 2003. gadā, ne šodien, ja no 1991. līdz 1993. gadam ebreju reliģiskajai draudzei tiktu atdoti tās īpašumi, kā tas notika ar citām konfesijām. Un neatdeva tāpēc, ka apstrīdēja to reliģisko raksturu, intervijā laikrakstam "Diena" stāsta Latvijas Ebreju kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.
Latvijā ir vairāk nekā 30 kopienu organizāciju un draudžu. Ebreju kopienu padome pārstāv visu ebreju kopienu un organizāciju - gan laicīgo, gan reliģisko - intereses. Padomē ietilpst arī reliģiskās draudzes, kas atbilstoši Latvijas likumiem ir ar baznīcas tiesībām.
Līdz 1940.gadam Latvijā jēdzieni ebrejs un - reliģiozā piederībā - jūdejs bija neatdalāmi. Ja toreiz šie visi īpašumi tiktu pareizi interpretēti kā reliģiski objekti, šodien nebūtu šo problēmu, skaidro Suharenko un piebilst, ka Rīgas Ebreju kopiena ir tiešs 1940. gadā likvidētas organizācijas mantinieks.
Viņš norāda, ka ebreji nekādā gadījumā neuzskatot sevi par izredzētiem attiecībā uz kādām laicīgām lietām vai labumiem. Ebreju kopiena esot gatava kompromisiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā. "Valsts var pati izvēlēties, - ko atdot fiziski un ko kompensēt kaut kā citādi, naudas izteiksmē vai cita īpašuma veidā," sacīja kopienas vadītājs.
Ebreju kopiena ierosināja atdodamo īpašumu sarakstā neiekļaut to fizisko personu īpašumus, kuru visi mantinieki tika iznīcināti. "Tā bija liela summa vai īpašumi, uz ko mēs pretendējām vēl pirms sešiem gadiem. Bet tagad mēs no tā atsakāmies un gatavojam likumprojektu, kas attiektos tikai uz ebreju kopienas un reliģisko organizāciju īpašumiem," skaidro Suharenko.
Viņš atturas minēt skaitļus, kādi pienāktos ebreju kopienai. "Es tikai varu teikt, ja iepriekšējā likuma variants varēja paredzēt ap 32 miljonu latu, tad tagad ir runa par zemāku skaitli. Turklāt esam ar mieru, ka tā varētu būt laikā izstiepta kompensācija, kas nebūtu valstij liela slodze," stāsta Suharenko.
Īpašuma pārvaldīšanai tiks radīts fonds, kuru pārvaldīs vienpadsmit cilvēku. Seši pārstāvji no Latvijas Ebreju kopienas un pieci - no starptautiskām ebreju organizācijām. Kopiena piedāvā šajā fonda struktūrā iekļaut arī Latvijas Finanšu ministrijas pārstāvi, lai arī Latvijas valdība būtu informēta par šā fonda tēriņiem. Visa šā īpašuma juridiskais īpašnieks būs Ebreju kopienu padome.
Līdzekļi, pēc Suhorenko teiktā, tikšot tērēti to nedaudzo personu atbalstam, kas pārdzīvojuši holokaustu, kā arī ebreju izglītībai - bērnudārziem, skolām.
No 11 000 Latvijas ebreju apmēram 2000 saņem ikmēneša atbalstu no kopienas - medicīnai, aprūpei, pārtikai. Kopienā ir radīta aizbildniecības padome, kurā ietilpst 56 cilvēki - ebreji, kam ir panākumi biznesā Latvijā un kas maksā ikmēneša biedru naudas. "Un patiesībā man tas arī ir viens jautājums, kāpēc īpašumu restitūcijas jautājums jāatrisina. Jo, kamēr tas nav atrisināts, kopienu var vadīt tikai biznesmenis," piebilst Suharenko.
