Truksnis: tikšanās ar Sprūdžu beigusies bez rezultātiem
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP) ir bijusi bez rezultātiem. To trešdien pēc LLPA sanāksmes apgalvoja asociācijas prezidents Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.
Lai gan šāda saruna ir bijusi laba un vērtīga, asociācijas biedri nav guvuši pārliecību, ka ministrijas aktivitātes ir vērstas uz reģionu attīstību un iedzīvotāju interešu aizstāvībai.
Sanāksmes dalībnieki vienojušies, ka jau pēc divām trim nedēļām ir jānotiek nākamajai sanāksmei ar ministru. "Nākamajā tikšanās reizē gribētu, lai rezultāts būtu reālas lietas, kas tiktu ņemtas vērā," sacīja mērs.
Truksnis arī pauda neizpratni, ka vairāki dokumenti, ar ko strādā pilsētu vadība, ir novecojuši, kamēr ministrijā jau labu laiku atrodas jaunas dokumentu versijas, kas ne līdz lielajām pilsētām, ne arī līdz asociācijai nav nonākušas.
"Gribētos sajust, ka viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Izrunāšanās ir laba lieta, bet ir jābūt rezultātam. Ja pašvaldības, sevišķi lielās pilsētas redzam, ka notiek tikai sarunas, kuras nevainagojas reālā darbībā, tad jau tām nav īsti jēgas " sacīja Truksnis.
Viņš atzina, ka ne par vienu no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem šodien nav notikusi viedokļu satuvināšanās - ne par Nacionālā attīstības plāna vīziju, ne par atkritumu tirgus liberalizēšanu, ne arī par grozījumiem pašvaldību likumā.
Jautāts, kas notiks, ja ministrs tomēr neņems vērā pašvaldību vēlmes, viņš sacīja, ka acīmredzot tādā gadījumā būs jāvēršas pie citām amatpersonām.
Bet vaicāts, vai LLPA varētu rosināt ministra demisiju, Truksnis aicināja neskriet pa priekšu notikumiem.
Arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) pēc sanāksmes žurnālistiem atzina, ka ministrijas komunikācija un reakcija uz pašvaldību vēlmēm ir pārāk aizkavēta, "lai neteiktu vairāk".
Lai gan tikšanās ar ministru bija paredzēta vien aptuveni pusotru stundu, tā noritēja krietni vien ilgāk un Sprūdžs sanāksmes telpu pameta pēc trim stundām, bet LLPA biedri vēl palika diskutēt.
Sprūdžs atklāja, ka sanāksmes laikā izteiktie priekšlikumi viņam likuši aizdomāties. Arī viņš atzina, ka ir bijuši jautājumi, kuros ir bijusi vienprātība ar LLPA biedriem, un jautājumi, kuros vienošanās nav.
Jautāts, par ko tik ilgi tika diskutēts, ministrs žurnālistiem atzina, ka pašvaldībām bija vairāki sasāpējuši jautājumi, kurus vajadzēja izrunāt.
Lai gan diskusijas bijušas par daudziem jautājumiem, ministrs uzskata, ka viena no būtiskākajām diskusijām bija par Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam un viņa piedāvāto vīziju par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. Ministrs uzklausījis pilsētu mēru bažas par to, ka pašvaldības sevi neredz šajā vīzijā un stāstījis viņiem, kā viņš redz pašvaldību vietu vīzijā. "Vēl strādāsim, un skaidrs, ka mēs nonāksim līdz kompromisa redzējumam," teica ministrs.
Jautāts, vai bija kādi jautājumi, kur panāktas kādas vienošanās, Sprūdžs atbildēja: "Bija jautājumi, par kuriem vienojāmies tā kā vairāk, un bija jautājumi, par kuriem mazāk."
Viņš informēja, ka pašvaldību vadītājiem bija iebildumi pret grozījumiem pašvaldību likumā, paredzot lēmējvaras nodalīšanu no izpildvaras jeb par interešu konflikta riska mazināšanu pašvaldībās.
"Šo jautājumu var salīdzināt ar gadījumu, kā panākt uzņēmēju piekrišanu, ja plānota nodokļu palielināšana. Te laikam ir līdzīgi," salīdzināja politiķis, uzsverot, ka LLPA vēl būs iespēja sniegt savus iebildumus un katrs no tiem tiks izvērtēts.
Savukārt Liepājas mērs Uldis Sesks izteicās, ka viņš neatbalsta grozījumus pašvaldību likumā, kas paredz lēmējvaras nodalīšanu no izpildvaras. Viņš žurnālistiem skaidroja, ka tādā veidā tiks pasliktināta domes darba kvalitāte. Viņaprāt, ir ļoti svarīgi, lai pašvaldībās dzīvojošie inteliģentie cilvēki netiktu ierobežoti. Turklāt pašvaldībās deputāti salīdzinājumā ar Saeimas deputātiem nestrādā katru dienu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka tikšanās laikā lielo pilsētu vadītāji vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību sasaistīt Reģionālās politikas pamatnostādnēs minētos mērķus un patlaban izstrādes stadijā esošo Nacionālā attīstības plānu 2014.-2020.gadam. Abas puses bijušas vienisprātis, ka abi šie dokumenti ir vērsti uz valsts attīstību un nozīmīgi, lai tajos paredzētie mērķi un pasākumi nenonāktu pretrunā.
Savukārt, pārrunājot ministrijas iniciatīvas pašvaldību darbības un pārraudzības uzlabošanai, Sprūdžs aicināja klātesošos uz konstruktīvu diskusiju par šīm ministrijas iniciatīvām, vienlaikus iesniedzot ministrijai argumentētu viedokli par apzinātajām pašvaldību darba nepilnībām, kā arī konkrētus priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai veicinātu reģionālo attīstību.
"Šodien diskusijā valdīja gan emocionāla, gan konkrētu sasāpējušu jautājumu uzjundīta gaisotne, kas liecina, ka ne tikai ministrijai, bet arī pašvaldībām rūp ministrijas iniciētie jautājumi. Tomēr pašlaik būtiski ir veidot konstruktīvu sadarbību, kas netiek balstīta uz emocijām, bet sistēmiskiem risinājumu piedāvājumiem. Vienlaikus aicinu lielo pašvaldību vadītājus uz abpusēju dialogu, jo ne tikai pilsētu mēri, bet arī ministrija vēlas turpināt diskusiju un rast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Es esmu pārliecināts, ka mūs vieno un turpinās vienot nepieciešamība uzlabot pašvaldību darbību un tās iedzīvotāju dzīvi," pēc tikšanās sacīja Sprūdžs.
Tikšanās noslēgumā tika pārrunāta ministrijas iniciatīva uzlabot pašvaldību kapitālsabiedrību darbību. Ministrs informēja pašvaldību vadītājus, ka ministrijas vadībā izveidotā darba grupa līdz šā gada rudenim sagatavos priekšlikumus pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai, jo esošā situācija nenodrošina darbības caurspīdīgumu un efektivitāti. Abas puses vienojās attīstīt ciešāku sadarbību starp šo darba grupu un LLPA.
Sprūdžs uzsvēra, ka pašvaldību kapitālsabiedrību pārraudzības kvalitatīvs izvērtējums un konkrētu priekšlikumu sagatavošanai darba grupai ir svarīgs visu sociālo partneru viedoklis, un īpaši konstruktīvs LLPA viedoklis.
Jau ziņots, ka sākotnēji Sprūdžs bija izteicies, ka neplāno apmeklēt šo sanāksmi, par ko neizpratni pauda Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis ("Valmierai un Vidzemei"), savukārt vēl citi lielo pilsētu vadītāji pauduši neapmierinātību ar Sprūdža darbību ministra amatā.
Piemēram, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") jau laikus paziņoja, ka sēdē nepiedalīsies, jo viņš būs aizņemts ar citiem darbiem. Arī tad, ja kopsapulce notiktu citā dienā, Lembergs nesaskata vajadzību kopsapulcē tikties ar Sprūdžu, aģentūrai LETA iepriekš atzina Lembergs. Ventspils mērs piebilda, ka iepriekš pāris reižu jau ir ticies ar Sprūdžu šādās kopīgās sapulcēs, un abas reizes saruna ar ministru bijusi "absolūti bezjēdzīga tukšu salmu kulšana".
Kā vēstīja laikraksts "Diena", lielās pilsētas nesaredzot ministra veikumu reformu īstenošanā un esot pārsteigtas par viņa iniciatīvām, kā arī alternatīvo Nacionālā attīstības plāna vīziju.
Tomēr vairākas pašvaldības paudušas atbalstu Sprūdža darbībai ministra amatā.
