Jauna versija: pirms 18 gadiem nogrimušo prāmi „Estonia” apšaudīja NATO karakuģi

Prāmja katastrofā bojā gāja 852 cilvēki, 17 dažādu valstu pilsoņi. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Kopumā uz prāmja katastrofas brīdī atradās 989 cilvēki (803 pasažieri un 186 apkalpes locekļi), no kuriem izdevās izglābt tikai 94 pasažierus un 43 ekipāžas locekļus.

Starptautiska izmeklēšanas komisija 1997. gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis prāmja atveramā priekšgala bojājums. Tomēr kaislības un spekulācijas ap prāmja katastrofas iemesliem nebeidzās vēl daudzus gadus, kuru laikā izskanēja dažādas versijas par notikušo, tai skaitā par avārijas iemeslu minot sprādzienu. Nāca klajā arī fakti, ka ar prāmi ir transportēts militārais ekipējums. Savukārt kuģa otrā kapteiņa Avo Pihta sieva paziņojusi, ka kādā televīzijas sižetā redzējusi savu vīru, kurš pēc katastrofas iekāpis ātrās palīdzības mašīnā, taču par viņa tālākajām gaitām nekas nav zināms.

2008. gadā divas izmeklēšanas komisijas, kuras pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma atkal pētīja „Estonia” bojāejas apstākļus, apstiprināja 1997. gada izmeklēšanas rezultātus, ka kuģis nogrimis priekšgala lūkas atvēršanās dēļ, konstatējot, ka ūdens kuģī ieplūdis arī pa sānos esošajām ventilācijas atverēm un logiem.

Tomēr notikušais slēpj vēl ļoti daudz jautājumu. Tikko Tallinas domes deputāts Makss Kaurs paziņojis, ka Eiropas Savienībā noslēpumu plīvurs par traģēdijas apstākļiem vēl nav noslīdējis. Viņš pieprasa veikt jaunu starptautisku izmeklēšanu, tās nepieciešamību argumentējot ar to, ka traģēdijas brīdī Baltijas jūrā notika NATO jūras mācības un uz „Estonia” varēja šaut kāds Ziemeļatlantijas bloka karakuģis, Kaura teikto citē informācijas aģentūra „Regnum”. Tāpat nav skaidrs, kāpēc grimstošajai „Estonia” palīgā nesteidzās NATO karakuģi. Viņš kārtējo reizi atgādinājis versiju, ka „Estonia” nogremdējuši Rietumu specdienesti, jo uz tā atradās krievu armijas noslēpumainas tehnoloģijas, kuras slepus tika vestas uz Zviedriju. Kaurs prasa rūpīgāk nopratināt arī Hermani Simmu, kurš 1994. gadā bija Tallinas policijas priekšnieks, bet 2008. gadā tika apcietināts par spiegošanu Krievijas labā. Pēc Kaura domām, Simms varētu zināt vēl daudz sabiedrībai nezināmu faktu.

Jāteic, ka pats Kaurs ir ieinteresēts traģēdijas apstākļu noskaidrošanā, jo uz „Estonia” bojā gāja viņa māsa, vecmāmiņa un viņa mīļotais cilvēks.

Igaunijā 28. septembrī piemiņas pasākumi prāmja „Estonia” upuriem notiek vairākās valsts pilsētās – Tallinā, Pērnavā, kā arī Sāremā un Hijumā salās.

Skatieties video: Krievijas televīzijas dokumentālā filma par „Estonia” katastrofu