Mazākajā Latvijas skolā mācās 9 skolēni un strādā... 13 darbinieki

Skolēnu skaita ziņā mazākajā Latvijas skolā - Priekuļu sākumskolā, kas atrodas Preiļu novada Prīkuļos, - uz deviņiem skolēniem strādā 13 skolas darbinieki, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Skolā strādā septiņi pedagogi, viens pavārs, viens sētnieks, ir apkopēja, ir kurinātājs un lietvede, kā arī skolas direktore. Visiem jāmaksā algas. Šie skaitļi kļūst pavisam dramatiski, ja veic vēl kādu citu salīdzinājumu - faktiskās izmaksas uz vienu audzēkni pilsētu skolās Latvijā variē ap 60 eiro mēnesī, bet Prīkuļos - 341 eiro mēnesī.

Skolēnu skaits ir piecas reizes mazāks, nekā valstī minimāli nepieciešams, un, ja ļautu izlemt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), visticamāk, skola sen jau būtu slēgta. Tomēr Preiļu novada dome turpina to saglabāt.

Priekuļu sākumskolas 1.klasē ir divi bērni, 2.klasē ir trīs, 3.klasē - arī trīs, bet 4.klasē - tikai viens skolēns. Viņiem visiem mācības notiek apvienotajās grupās. Pirmklasnieki sēž kopā ar 2.klases bērniem, 3.klases bērni mācās kopā ar vienīgo 4.klases skolēnu.

Gadu no gada bērnu skaits ciemā tik dramatiski samazinājies un citus pie sevis pārvilinājušas kaimiņu skolas, ka uz šo mācību gadu Prīkuļos nebūtu izdevies nokomplektēt 5. līdz 9.klasi. Tika atstāta tikai sākumskola.

"Kad nolēma skolu reorganizēt, mums bija plānots lielāks bērnu skaits, bet, tā kā vecākie bērni – 7. un 8.klase – bija spiesti doties projām, tad arī mazākos savas māsas un brāļus ņēma līdzi," stāstīja Priekuļu sākumskolas direktore Ruta Rožāne.

Pavasarī, kad vēl īsti nebija skaidrs, vai šo skolu slēgs vai saglabās, 14 bērnu vecāki lēma savas atvases no skolas izņemt un sūtīt tuvākajās lielajās skolās, līdz ar to direktorei nācās atlaist arī septiņas skolotājas.

"Paldies Dievam, ka man nav jālemj, kur ir tā robeža, ar cik bērniem slēgsim skolu, jo aizslēgt jau vienmēr var. Nu mēs esam laikam mazi, pārāk mazi. Tā īstenībā ir naudas izšķērdēšana," atzīst direktore.

Skolas finansētājs – Preiļu novada dome – gan izvēlas ne tik skarbu raksturojumu.

Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda atzīst, ka tas ir smags slogs budžetam, taču atbildot uz jautājumu, vai tā ir saprātīga nodokļu naudas tērēšana, viņa norāda: viedokļi ir dažādi, bet pašvaldībai ir svarīgi skatīties, kā šajā vietā jūtas iedzīvotāji.

"Šo skolu mēs noteikti uzturēsim tik ilgi, kamēr vecākiem būs interese, lai viņu bērniem sākumskolas izglītība būtu nodrošināta pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai," norādīja domes priekšsēdētāja.

Tieši vecāki arī bijuši tie, kuri izglāba Priekuļu skolu no slēgšanas

"Cilvēki ir sīksti, viņi nepadodas, viņi turas, tieši tāpat ir ar skolu. Mēs kā maza saujiņa turamies, cīnāmies, jo mums šī skola ir svarīga. Protams, ir sāpīgi, ka tik maza skola, bet ir labi tāpat," saka pirmklasnieka mamma Anita Sondore.

Vairākas māmiņas arī savus nesen piedzimušos mazuļus pēc gadiem vēlas skolot tieši Prīkuļos. "Protams, pie mājām tuvāk skola - tas ir labāk, viennozīmīgi. Nav jāuztraucas, kur tas bērns atrodas, arī viņam mierīgāk. Beidzas stundas un uzreiz uz mājām," saka Inga Ragauša, trīs bērnu mamma, kuras mazākajam ir septiņi mēneši. Pēc viņas vārdiem, šādi, atšķirībā no lielajām skolām, iespējams iedziļināties katrā bērnā, atrast talantu. Piemēram, viņas meitā Kristiānā atrasts daiļrunātājas talants, Latvijas konkursā augsti sasniegumi.

Tā kā bērni mācās apvienotajās klašu grupās, vecākus gan varētu neiepriecināt IZM vērtējums par bērnu izglītības kvalitāti un socializēšanās prasmēm.

"Īstenībā vecākiem ir jāsatraucas par sākumskolu, jo sākumskolā mēs ieliekam pamatu. Apvienotās klases nav tā mācību forma, kas var nodrošināt izglītības kvalitāti, tādēļ ka pedagogam ir jāsadala uzmanība starp dažādu līmeņu bērniem," norāda IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.

Tam gan nevēlas piekrist Priekuļu sākumskolas skolotāji

"Es domāju, ka kaut kas tāds, ko bērniem vajadzētu zināt un nebūtu iemācīts, nav. Mēs iemācām pašu būtību, to mazumiņu, ko iemācīties, bet nav laika, lai mēs tur sacerētu pasakas un atveidotu, spēlētu viņas," teica Priekuļu sākumskolas skolotāja Līga Jermoloviča. Arī olimpiāžu rezultāti nerāda, ka viņi būtu nezinoši vai būtu sliktas zināšanas.

Preiļu novads cenšas saglabāt Priekuļu sākumskolu, jo baidās, ka Prīkuļus var piemeklēt Aizkalnes ciema liktenis. Kad 2010.gadā Preiļu novada Aizkalnes skolu slēdza, no ciema strauji aizvākušās ģimenes ar bērniem. Taču Prīkules iedzīvotāji saka – nu jau arī te pamazām cilvēku balsis ielās pieklust.

Prīkuļu veikalniece Valentīna ir kā staigājoša enciklopēdija un par ciemā notiekošo zina visu. Viņasprāt, nākamajā mācību gadā skolai klāsies vēl grūtāk. Bērni vairs nedzimstot, bet vecāki cilvēki drīz nomirs. "A es tagad rakstu, man speciāla burtnīca, mums 13 cilvēki nomiruši šogad," stāstīja veikalniece.

Skolas svinību zāle palikusi bez svinībām. Nepietiekošā skolēnu skaita dēļ nav ne koncertu, ne izrāžu, ne diskotēku. Pat bērnu zīmējumos saulītes skumjas. Vismaz kaut kādas jautrības ieviešanai skolēni ierosinājuši, lai tradicionālā skolas zvana skaņas vietā skanētu fragmenti no populārām ārzemju popdziesmām.