Vētra: lielākais drauds iztērētā miljona atdošanai ir pats Ķīlis
Lielākais drauds tam, ka varētu nākties atdot augstskolu studiju programmu izvērtējuma laikā iztērēto Eiropas Savienības finansējumu, ir pats izglītības ministrs Roberts Ķīlis, jo ministrija projektā iegūtos rezultātus ir apšaubījusi, paziņojis Augstākās Izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.
Viņš uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāatsauc alternatīvai studiju programmu izvērtējums.
Intervijā Latvijas Radio otrdien Vētra uzsvēra, ka brīdinājis valdību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) programmu pārvērtējums var draudēt ar to, ka projektā iztērēto naudu var atzīt par neattiecināmām izmaksām.
"Ja atklāj kļūdas, esam gatavi uzņemties atbildību. Bet, runājot par miljonu, kas nu tagad būtu jāatdod, tomēr jāsaprot, ka neattiecināmajiem izdevumiem, par kuriem Eiropas Savienība negribētu maksāt, galvenais drauds ir paša ministra Ķīļa veiktais alternatīvais pētījums. Par to jau minēju valdības sēdē - ja ar datiem notiks pārvērtības, tas ir būtisks drauds tam, ka pētījumu varētu atzīt par neattiecināmām izmaksām, jo tātad uzskata, ka projektā iegūtie dati nav pareizi. Par to es brīdināju. Valdība tomēr atļāva veikt alternatīvus rēķinus. Runa gan bija, ka tie būs pilnīgi atsevišķi ar projektu nesaistīti aprēķini. Reālā dzīvē tie ir tie paši projekta darba materiālu pārrēķini," stāstīja Vētra.
Viņš uzsvēra, ka ekspertiem par to var draudēt kriminālatbildība. Uz jautājumu, kāpēc AIP projektā iegūtais vērtējums ir daudz maigāks nekā IZM izvērtējums, Vētra norādīja, ka AIP atbild tikai par procedūru ievērošanu, nevis saturu.
"Tas ir ekspertu vērtējums. Šeit ir strikti jānodala divas lietas. AIP atbild par procedūras jautājumiem, bet par saturu atbild eksperti. To nevar pārbaudīt neviens auditors. Viņi var pārbaudīt tikai procedūru," uzskata Vētra. Auditoru piesaisti viņš uzskata, par "naudas plakarēšanas pasākumu".
Bet vēlāk intervijā Latvijas Televīzijas programmai "Labrīt, Latvija" Vētra pauda, ka Ķīlim ir jāatsauc IZM veiktais studiju programmu pārvērtējums.
"Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties ir jāatsauc savs alternatīvais vērtējums, jo tas ir ne tikai radījis neskaidrību un ažiotāžu Latvijā, bet tas ir nopietns drauds Latvijas augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas atzīšanai pasaulē, jo tā ir pilnīgi voluntāra rīcība, ārpus jebkuriem rāmjiem un sapratnes, kā notiek kvalitātes vērtēšana," uzskata Vētra.
Pēc viņa vārdiem, ja tas nenotiks, iespējams, augstākās izglītības nozarei būšot jāseko sporta nozarei un jālūdz, lai to savā tiešā pārraudzībā pārņem premjers.
TV3 "Nekā personīga" vēstīja, ka IZM uzdos auditoriem un analītiķiem pārbaudīt AIP veiktā studiju izvērtējuma procesus rezultātus, jo radušās aizdomas par to, ka ekspertu dati varētu būt falsificēti.
Ķīlis atzina - ja izrādīsies, ka studiju programmu novērtējuma dati ir falsificēti, Latvijai varētu nākties no valsts budžeta atmaksāt vienu miljonu latu, kas no Eiropas Savienības līdzekļiem izlietoti studiju programmu novērtējuma veikšanai. Par šādu iespējamību informēts arī premjers Valdis Dombrovskis.
IZM vērtējumā nekvalitatīvo programmu ir trīsreiz vairāk nekā AIP vērtējumā. Vairākas augstskolas pieprasījušas izglītības un zinātnes ministra Ķīļa demisiju. Savukārt Ķīlis paziņojis, ka ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP ir labojusi ārzemju ekspertu novērtējumus, ko AIP noliedz.
