Pēdējā gaitā izvadīs mākslinieku un pedagogu Induli Gailānu

Mākslinieks dzimis 1962.gada 26.maijā, bet mūžībā aizgāja 12.novembrī.

Gailāns no 1980.gada piedalījās vairākās vietējās un starptautiskās izstādēs ar plakātiem, grafikas, foto un video instalāciju darbiem un festivālos Latvijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Vācijā, Holandē, Francijā, Ungārijā un Čehijā. Viņa darbos vienmēr bija kāda oriģināla ideja, vēlme atklāt un izpētīt mākslas darba procesualitāti, konceptuālismā bāzētu dokumentējošo pieeju apvienojot ar "arte povera" virzienā sakņotu interesi par vienkāršiem, dabiskiem materiāliem, bieži vien rosinot uz pārdomām par sabiedrības lomu indivīda ierobežošanā.

Gailānam jau no Mākslas akadēmijas studiju gadiem ir bijusi interese par teātri, scenogrāfijas vēsturi un novitātēm, kas viņa daiļradē paliks ar vairāk nekā 30 teātra izrāžu mākslinieciskajiem noformējumiem un radītajiem kostīmiem Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas teātros.

Viņš bija viens no pirmajiem datormāksliniekiem un šīs nozares aizsācējiem Latvijā, jo jau kopš 1994.gada viņš strādāja ar dažādām datorprogrammām, īpaši ar trīsdimensiju (3D) datorprogrammām, kas bija viena no viņa radošajām kaislībām.

Līdz ar Gailāna darba gaitām JRRMV sākās jauns posms. Viņa unikālās zināšanas 3D datorgrafikā, kas tajā laikā bija novitāte mākslas nozarēs Latvijā, tika novērtētas, un toreizējais JRRMV direktors Edgars Vērpe un multimediju klases vadītājs Jānis Mitrēvics, radot skolā jaunu mācību jomu, iekļāva komandā kā pedagogu arī Gailānu.

JRRMV vienmēr bijusi svarīga pēctecība, tāpēc kolektīvs tik ļoti priecājās, ka par pedagogu sāka strādāt mākslinieks, kurš bijis arī JRRMV audzēknis. Gailāns ar ļoti nopietnu pieeju, orientētu uz kvalitāti un profesionalitāti, skolā radīja stabilu teorētisku un materiālu bāzi šai mācību jomai, un tagad ar patiesu gandarījumu var redzēt viņa audzēkņu veikumu ne tikai Latvijā.

Mācot audzēkņus 3D datorgrafikā, viņš nemitīgi papildināja savas zināšanas un labprāt ar tām dalījās, ja kāds to vēlējās. Varbūt atceroties savus skolas gadus, kad viņš ne reizi vien gribēja pretnostatīt savas idejas tradicionālajai mācību sistēmai, Gailāns nekad nebija uzbāzīgs, viszinošs un pamācošs skolotājs, viņš bija kā labs, gudrs padomdevējs, un atlika tikai viņā ieklausīties.